"Fukušimas avārija noveda pie tā, ka pasaules lielvaras pārskata savus budžetus un plānus, no tiem izslēdzot pozīcijas, kas saistītas ar atomenerģētiku. To pieprasa sabiedrība, un gaidot to, ka atjaunojamie energo resursi kļūs patiesi rentabli, atgriežas pie ogļu izmantošanas, kas jau iziet no modes, bet tomēr aktīvi tiek izmantotas enerģētikā," raksta "La Stampa" žurnālists Marko Zaterins.
"Starptautiskās enerģētikas aģentūras direktors Nobuo Tanaka, uzstādamies Eiropas Parlamentā, paziņoja, ka Japānas katastrofa radījusi situāciju, ka 2035.gadā enerģijas daudzums, kas tiek saņemts no AES, pasaulē samazināsies no 14% līdz 10%.
Saskaņā ar šo novērtējumu, trešdaļu no energoresursu pieprasījuma apmierinās ogļu tirgus.Tas neizbēgami novedīs pie ogļu cenu kāpuma un izdevumu pieauguma siltumnīcas efektu veidojošo gāzu emisijas mazināšanai.
"Pasaules pieprasījums pēc oglēm atkal sāk pieaugt, tostarp arī pateicoties Ķīnas un Indijas pieprasījumam. Analītiķi prognozē ieguves apjomu palielināšanos par vairāk kā 50% periodā līdz 2035.gadam. 2010.gadā ogļu patēriņš bija 6,5 miljardi tonnu. Enerģētikas bilancē pasaulē ogles patlaban nodrošina 41 % patēriņa, bet Eiropā šis rādītājs ir 26%. "Šie cipari mainīsies," uzskata Zaterins.
"Eiropā jaunu termoelektrocentrāļu būvniecība nav neiespējama, tāpēc pilnā apjomā tiks ekspluatētas jau esošās stacijas. Ir skaidri redzams, ka pieaug atmosfēras piesārņojuma problēma, ņemot vērā, ka ogles paliek ogles. Šī problēma tiek risināta ar izejvielu apstrādes metožu uzlabošanu un CO2 absorbcijas un uzkrāšanas sistēmu izplatīšanu. Izmeši tiek pārvērsti par par šķidrumu un nonāk pazemes glabātuvēs. Ir skaidrs, ka tāda būs nākotnes prakse. Brisele jau tagad mēģina izvest ES valstis uz pareizā ceļa. Skaidri redzams, ka Fukušima ir piespiedusi mainīt stratēģiju, bet, vai šī stratēģija ir īstenojama un efektīva, par to pagaidām grūti spriest," raksta autors.
Kā ziņots, Japānā 11.martā notika valsts vēsturē smagākā 9,0 balles spēcīga zemestrīce, kam sekoja cunami. Tā rezultātā cieta "Fukušima - 1" AES, un stacijā notika vairāki sprādzieni, izcēlās ugunsgrēki un notika radioaktīvo vielu noplūde.
Tiek pieļauts, ka avārijas sekas izdosies likvidēt līdz 2012.gada sākumam.
Pēc "Fukušima - 1" avārijas Japāna apturēja jaunu AES celtniecību . Jūlija sākumā paziņoja par visu valstī esošo AES drošības pārbaudi. Japānā kopumā ir 54 reaktori, no kuriem pašreiz strādā tikai 19.
Par atteikšanos perspektīvā no AES izmantošanas paziņojusi arī Vācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
