Eiropas Savienības (ES) valstu Centrālo banku vadītāji sākuši atklāti izteikties par Grieķijas iespējamo izeju no eirozonas, vēsta raidorganizācija BBC.
Pagājušajā svētdienā notikušajās parlamenta vēlēšanā Grieķijā nebija izteiktu uzvarētāju, taču daudz balsu saņēma politiskie spēki, kas iestājas pret stingriem taupības pasākumiem, kas apsolīti ES un Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) apmaiņā pret finansiālu palīdzību katastrofālu parādu krīzi pārdzīvojošai valstij, raksta BBC.
Pagaidām visi mēģinājumi izveidot valdību, kas turklāt būtu gatava pildīt Atēnu iepriekš uzņemtās saistības pret institucionālajiem aizdevējiem, nav vainagojušies panākumiem.
ES lielākās ekonomikas Vācijas Centrālās bankas vadītājs Jenss Veidmans sestdien paziņoja, ka lēmums ir grieķu politiķu ziņā. Taču, ja valsts nepildīs finansiālās palīdzības nosacījumus, tad tā nekādi nesaņems papildu finanšu palīdzību. Viņa īriešu kolēģis Patriks Honohans cita starpā atzīmējis, ka Grieķijas izeja no eirozonas būtu sāpīga valūtas savienībai, bet ne nāvējoša.
Atēnas apmaiņā pret pēdējo ES un SVF kredītu 130 miljardu eiro (nepilnu 100 miljardu latu) apmērā apņēmās īstenot virkni sabiedrībā nepopulāru pasākumu budžeta izdevumu mazināšanai. Paredzēts mazināt tēriņus sociālajām vajadzībām, valsts sektorā strādājošo darba vietas un citus.
Bez finanšu palīdzības Grieķija var būt spiesta paziņot par valsts defoltu jeb maksātnespēju.
"Ja Atēnas neturēs vārdu, tā būs demokrātiska izvēle. Taču tās sekas būs tādas, ka iespējas saņemt jaunu finansiālu palīdzību, pazudīs," trešdien paziņoja Veidmans.
Zviedrijas Centrālās bankas vadītāja vietnieks Pērs Jansons aģentūrai "Bloomberg" paziņojis, ka "naudīgākās" Eiropas valstis jau apspriežot iespējamās sekas gadījumā, ja Grieķijai nāktos pamest eirozonu. "Es atturētos spekulēt par to, ka šis process noritēs bezsāpīgi un bez sarežģījumiem," teicis Jansons.
Īrijas Centrālās bankas vadītājs Honohans, sestdien uzstājoties konferencē Tallinā, bija vēl atklātāks. Grieķijas izeja no eirozonas, pēc viņa vārdiem, "nav paredzēta normatīvajos aktos un līgumos, taču lietas, kas nav paredzētas līgumos, šad tad notiek".
"Formāli šo procesu var vadīt. Tas būtu sitiens visas eirozonas uzticamībai un vienlaikus radītu sarežģījumus līdz tam laikam, kad situācija atkal nokārtotos. Tas nebūtu nāvējoši, bet perspektīva nav pievilcīga," viņš piebilda.
Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns konferencē Tallinā atzīmējis, ka Eiropa kļuvusi daudz izturīgāka pret iespējamo Grieķijas izeju no eirozonas, salīdzinot ar laiku pirms diviem gadiem, kad Eiropa bija "kolosāli nesagatavota".
"Es vēl ticu, ka Grieķija var palikt eirozonā un kārtot savas saistības," uzsvēra ES komisārs, piebilzdams, ka eirozonas pamešana pašai Grieķijai būtu daudz sāpīgāka nekā pārējām Eiropas valstīm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
