Foto: Shutterstock

Trešdien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti apstiprināja savu nostāju sarunās ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ministriem par 2019. gada ES budžetu, tādējādi sākot trīs nedēļas ilgo "samierināšanas procedūra", kuras laikā ir jāpanāk vienošanās par nākamā gada ES budžetu.

Lai gan EP un Eiropas Komisijas (EK) budžeta projektos summas atšķiras – EP to plāno lielāku nekā EK piedāvājumā – tiek uzsvērts, ka ir svarīgi vienošanos par budžetu panākt vēl novembrī. "Protams, kā jau parasti, Eiropas Parlaments ir dāsnāks savos līdzekļu piešķīrumos, nekā komisija un sevišķi padome, jo padomei ir jāievāc tā naudiņa un piekrišana no dalībvalstīm, tāpēc mūsu skaitļi ir ievērojami lielāki,'' portālam "Delfi" pastāstīja EP deputāte no Latvijas, budžeta komitejas locekle Inese Vaidere (EPP).

"Galīgi budžetu varētu pieņemt tikai novembra vidū, kad būs vienošanās gan ar komisiju, gan padomi. Izskatās, ka vienošanās varētu notikt gana ātri, jo visi ir ieinteresēti, lai budžetu pieņemtu un tas darbotos," pauda EP deputāte.

Nostājas projektā parlaments piedāvā palielināt finansējumu ''Erasmus+'' programmai, cīņai ar jauniešu bezdarbu, migrācijas jautājumu risināšanai, pētniecībai, ieguldījumiem infrastruktūrā un klimata aizsardzībai. ''Pašlaik izskatās, ka vismaz pēc EP piedāvājuma priekšlikuma ieguvēji ir visi. Citi vairāk, citi mazāk,'' skaidroja Vaidere, "tās īpašās prioritātes ir jaunatnes nodarbinātība, kas ir ļoti svarīgi, izaugsme, jaunas darbavietas, tieši tāpat vairāk naudas ir arī kohēzijai un lauksaimniecībai, konkurētspējas veicināšanai, un, protams, es ļoti pozitīvi vērtēju to, ka prioritāri ir migrācijas un arī ārējās drošības jautājumi, kas ir jārisina." Viņa norādīja, ka nākamā gada ES budžetā paredzēts 245 miljoni sadarbības stiprināšanai starp Eiropas valstīm ārējās militārās aizsardzības jomā.

''Vēl ļoti nozīmīgs solis ir 1,5 miljardu [eiro – aut.] palīdzība Turcijai. Nekam citam, bet tieši, lai palīdzētu uzturēt bēgļu izvietošanas centrus, jo citādi Turcija var attiekties no šī pienākuma un atvērt vaļā savas durvis uz Eiropu. Pašlaik tā ir tā labā lieta, ko Turcija dara, tāpēc mēs šo naudu esam paredzējuši,'' skaidroja Vaidere, ''protams, mēs sagaidām, ka tik pat lielu summu – 1,5 miljardus – piemaksās arī dalībvalstis.''

Tāpat vairāk līdzekļu plānots piešķirt pētniecībai un inovācijām programmā "Apvārsnis 2020", kā arī transporta infrastruktūras projektiem, kas, kā skaidro Vaidere, nav mazsvarīgi, jo Latvijai būs nepieciešami līdzekļi "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas projekta realizācijai.

Pēc "samierināšanās procedūras", proti, 29. novembrī, par budžetu paredzēts EP balsojums un tajā pašā dienā tas jāparaksta EP priekšsēdētājam Antonio Tajāni (EPP, Itālija).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!