Eiropas Revīzijas palāta sāk revīziju, lai noskaidrotu, vai Eiropas Komisija (EK) ir efektīvi izveidojusi globāli konkurētspējīgu un ilgtspējīgu vērtības ķēdi attiecībā uz akumulatoriem Eiropas Savienībā (ES) un vai dalībvalstīs atbalstītie projekti maksimāli palielināja ES finansējuma ietekmi. Revīzijas pamatā ir līdz 2025. gadam paredzamais straujais akumulatoru ražošanas pieaugums Eiropā, padarot ES par pasaulē otro lielāko akumulatoru ražotāju pēc Ķīnas.
Publicētajā ieskatā revidenti norāda, ka ilgtspējīgas akumulatoru ražošanas palielināšana ES ne tikai atvieglos tās pāreju uz tīru enerģiju, bet arī būs ļoti svarīga ES automobiļu rūpniecības konkurētspējai un atkarības no ārvalstu akumulatoru piegādātājiem samazināšanai. ES arī saskarsies ar izšķiroši svarīgu uzdevumu nodrošināt izejvielas.
"Akumulatori ir īpaši svarīgi Eiropai kā nozīmīgai rūpniecības dalībniecei un līderei pārejā uz tīru enerģiju, kā arī tās stratēģiskajai autonomijai," norādījusi ERP locekle Annemija Turtelbūma, kura vadīs revīziju. "Mēs vērtēsim, vai ES rīcība veicina akumulatoru ražošanas pieaugumu Eiropā un dod ieguldījumu konkurētspējīgā un ilgtspējīgā vērtības ķēdē."
Lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti, EK ir noteikusi, ka ilgtspējīga akumulatoru izstrāde un ražošana Eiropai ir stratēģiski svarīga, un pēdējos gados šai jomai ir sniegusi ievērojamu finansējumu, kas, visticamāk, turpināsies arī nākotnē. Paredzams, ka līdz 2025. gadam Eiropas akumulatoru ražošana salīdzinājumā ar 2020. gadu palielināsies gandrīz desmitkārtīgi, proti, no 44 GWh (6% no globālās jaudas) līdz 400 Gwh. Tas ietver 800 000 darbvietu un saimnieciskās darbības ziņā rada aptuveni 250 miljardus eiro gadā. Lai saglabātu šādu strauju izaugsmi, kas galvenokārt ir saistīta ar pieaugošo pieprasījumu pēc elektriskajiem transportlīdzekļiem, ES būs jānodrošina stabila piekļuve izejvielām. Tomēr tādi kritiski svarīgi materiāli kā litijs, kobalts un niķelis ES netiek ražoti pietiekamā daudzumā, lai segtu gaidāmo pieprasījuma pieaugumu nākotnē, un deficīta risks, ko vēl vairāk saasinās karš Ukrainā, arī negatīvi ietekmēs ES akumulatoru ražošanu un tās stratēģisko autonomiju.
EK ir centusies novērst šādus riskus, galveno uzmanību pievēršot ilgtspējīgai ieguvei, piegādes dažādošanai un noturīgām vērtības ķēdēm. Sākotnējās aplēses liecina, ka ES budžets laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam nodrošināja dotācijas vismaz 1,25 miljardu eiro apmērā dažādiem projektiem un vēl 500 miljonus eiro aizdevumu garantiju veidā. ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammā "Apvārsnis Eiropa" 2021.–2027. gada periodam šajā jomā ir paredzēti 925 miljoni eiro, un ar akumulatoriem saistītie starpposma rādītāji un mērķrādītāji arī ir iekļauti dažu valstu noturības un atveseļošanas plānos.
Revidenti pārbaudīs EK stratēģiju un mērķus attiecībā uz ES akumulatoru vērtības ķēdi un veiks salīdzinošās pārbaudes to atbilstībai plašākām ES klimatneitralitātes un ilgtspējīgas mobilitātes stratēģijām. Revidenti arī pārbaudīs, vai EK ir izvēlējusies piemērotus un efektīvus instrumentus, lai iejauktos nozarē, ko lielā mērā virza rūpniecība, kā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam tā šai nozarei ir piešķīrusi ES finansējumu un kādi rezultāti līdz šim ir sasniegti. Turklāt plānots apmeklēt Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Zviedriju (valstis, kurās tiek īstenoti ar akumulatoriem saistīti projekti, kas saņem lielāko ES finansējumu) un Portugāli (valsti ar lielākajām zināmajām litija rezervēm Eiropā).
2018. gadā tikai aptuveni 3% no litija jonu akumulatoru elementu (tie pašlaik ir jaunākie sasniegumi elektrotransportlīdzekļu jomā) globālās ražošanas jaudas bija ES. Salīdzinājumam – aptuveni 66% atradās Ķīnā un 20% – Dienvidkorejā, Japānā un citās Āzijas valstīs. Akumulatoru vērtības ķēde sastāv no vairākiem posmiem: no izejvielu ieguves un pārstrādes līdz akumulatoru elementu ražošanai un montāžai un akumulatoru reciklēšanai vai pārprofilēšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
