Grieķijai pietiek naudas līdz novembra vidum

Viņš nepieļāva Grieķijas defolta iespēju, uzsverot, ka valsts pildīs visas savas saistības valsts vērtspapīru dzēšanai, kā arī attiecībā pret iedzīvotājiem, kas ir atkarīgi no valsts budžeta maksājumiem. "Jautājums nav par sesto aizdevuma pārskaitījumu [8 miljardu eiro (5,6 miljardi latu) apjomā], bet par to, kā pārliecināt tirgus, ka mums ir dzīvotspējīgs parādu krīzes risinājums," sacīja ministrs. Viņš uzsvēra, ka valstij jāīsteno bargi taupības pasākumi, kurus parlaments apstiprinās līdz 31.oktobrim.

Uz jautājumu par Eirogrupas piedāvāto risinājumu iesaistīt valsts glābšanā privātos investorus, apmainot viņiem piederošās Grieķijas suverēnās obligācijas pret jauniem vērtspapīriem ar 21% diskontu un ilgākiem dzēšanas termiņiem, finanšu ministrs sacīja, ka pašlaik tiek izvērtēti šī Eirogrupas priekšlikuma nosacījumi". Ministrs uzsvēra, ka "valsts banku sistēma ir pilnībā garantēta" un atkārtoti apgalvoja, ka "Grieķija ir un būs eirozonas valsts".

Runājot par Grieķiajs 2012.gada budžeta projektu, ko valdība aizvadītajās brīvdienās iesniedza parlamentā, Venizels norādīja, ka visiem ir jāsaprot, ka smagās ekonomiskās situācijas dēļ 2011.gadā Grieķijas budžeta deficīts par 0,7% atpaliks no starptautiskā aizdevuma programmā paredzētajiem 7,6% no iekšzemes kopprodukta.

Pēc ministra teiktā, lielākā daļa valsts iedzīvotāju ir par to, lai tiktu atcelti konstitucionālie ierobežojumi atlaist no darba valsts ierēdņus – pašlaik Grieķijas konstitūcija ierēdņiem garantē nodarbinātību valsts sektorā līdz aiziešanai pensijā. Tomēr amatpersona atzina, ka "brīdī, kad mēs sākām izpildīt valsts pārvaldes samazināšanas plānu, sabiedrībā radās bažas par nākotni un zināma atbildes reakcija".

Finanšu ministrs informēja, ka Atēnas sniegs Somijai 880 miljonu eiro garantijas, lai saņemtu šīs valsts piekrišanu otrajai starptautisko aizdevēju palīdzības paketei. Venizels pauda cerību, ka citas Eiropas valstis nepieprasīs šāda veida darījumus apmaiņā pret palīdzību parādu māktajai Grieķijai.

Kā ziņots, Grieķija nav iekļāvusies starptautisko aizdevēju izvirzīto prasību rāmjos attiecībā uz valsts budžetu, tāpēc Eirozonas finanšu ministri tikšanās laikā Luksemburgā pirmdien atlika lēmumu par starptautiskā aizdevuma nākamā maksājuma piešķiršanu Grieķijai, vienlaikus solot, ka nepieļaus Grieķijas maksātnespēju vai izstāšanos no eirozonas.

Grieķijas valdības sagatavotais budžeta projekts paredz, ka 2011.gada valsts budžeta deficīts būs 7,6% līdz 8,5% no iekšzemes kopprodukta, bet 2012.gadā - 6,5% līdz 6,8% no IKP, teikts Grieķijas Finanšu ministrijas paziņojumā, kas izplatīts pēc valdības ārkārtas sēdes. 8,5% deficīts 2011.gadam atzīts par "galīgo" rādītāju.

Mediji vēsta, ka valdības lēmums paredz īstenot starptautisko aizdevēju pieprasīto valsts pārvaldes samazināšanu, nosakot, ka uz "darba rezervi" tiks nosūtīti 30 000 no aptuveni 750 000 Grieķijas ierēdņu. Viņiem krasi samazinās atalgojumu un, ja gada laikā viņi nebūs atraduši citu darbu, viņus varēs atlaist. Grieķijas valsts televīzijas informē, ka lielākā daļa ierēdņu, kurus skars samazinājums, jau ir sasnieguši 60 gadu vecumu un saņem pensiju.