Foto: Taira Zoldnere

"Samsung", "LG", "Hyundai", "Kia" – Dienvidkorejas preču zīmoli, bez kuriem vairs nevaram iedomāties savu ikdienu. Kas ir Koreja? Valsts ar bagātu, bet arī sarežģītu un dramatisku pagātni, tikai 1945. gadā atbrīvojusies no Japānas okupācijas, pārcietusi postošo Korejas karu 1950.-1953. gadā, joprojām ideoloģiski un politiski sadalīta tauta, kas tomēr spējusi kļūt par ekonomiski plaukstošu un kulturāli bagātu valsti. Pēteris Vaivars, Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Korejas republikā, intervijā Tairai Zoldnerei.

Latvijas vēstniecība Seulā ir jaunākā Latvijas vēstniecība ārvalstīs – dibināta 2015. gadā. Vēstnieks saka: "Sākām visu veidot 2015. gada beigās, bet tā nebija pirmā reize, kad iesāku jaunu vēstniecību. Pirms desmit gadiem, 2006. gadā, es to pašu darīju arī Japānā, kur biju Latvijas pirmais vēstnieks pēc neatkarības atjaunošanas līdz 2013. gadam. Līdz ar to kā vēstnieks Āzijā esmu pavadījis 11 gadus, un ir jau uzkrāts pamatīgs zināšanu kopums." Bet tad vēstnieks iesmej: "Tomēr Āzija ir tāda specifiska vieta – jo vairāk tu par to uzzini, jo mazāk saproti!"

Kas ir tik īpašs, attīstot valstu sadarbību Āzijas reģionā?

No sākuma viss liekas vienkārši, bet tad atklājas dažādi slāņi, dažādas mijiedarbības starp uzņēmējiem, starp politiķiem, sabiedrību, pat klaniem. Tas ir komplicēti. Turklāt arī valstis ir ļoti atšķirīgas. Man ir iespēja salīdzināt Japānu un Koreju, un varu teikt, ka tās atšķiras vairāk nekā Latvija un Itālija vai Spānija. Runājot par uzņēmējdarbības vidi, ar korejiešiem ir vieglāk strādāt nekā ar japāņiem. Viņi ir vairāk orientēti uz riska uzņemšanos, ātru rezultātu, atvērti jaunām idejām, kamēr Japānā galvenais ir būt pārliecinātam, ka nebūs kļūda, nebūs neveiksme, visi procesi ir ļoti lēni. Korejieši gatavi riskēt, iet uz priekšu, "iebraukt grāvī", piecelties un atkal iet uz priekšu. Mēs to labi redzam mūsu statistikas rezultātos.

Ko Korejā zina par Latviju?

Kad atbraucu, nācās konstatēt, ka par Latviju šeit zināšanas ir nulle. Tas man bija pat pārsteigums, jo Japānā tomēr zina Baltijas valstis, piemēram, pirms Otrā pasaules kara, Latvijai bija diplomātiskās attiecības un Japānai bija vēstniecība Latvijā. Ar Koreju mums šīs attiecības nepārklājās – līdz karam Koreja bija okupēta Japānas sastāvā, savukārt pēc Otrā pasaules kara Latvija bija okupēta. Līdz ar to nebija, ar ko veidot diplomātiskās attiecības. Saskarsme ar Koreju ir sākusies no 1991. gada, kad kļuvām brīvi, un vienā un tajā pašā dienā esam arī iestājušies Apvienoto nāciju organizācijā (ANO). Mūsu diplomātiskās attiecības ilgst tikai 28 gadus, un tas mūs nostāda sarežģītākā situācijā, salīdzinot ar citām valstīm, kurām ir jau 60 vai 70 gadu ilga attiecību vēsture vai arī ir bijušas attiecības ar Korejas monarhiju, vēl pirms Japāna okupēja Koreju 1910. gadā.

Korejā skolās neko daudz nemāca par pasaules vēsturi pirms Otrā pasaules kara, bet viņiem spēcīgi iestāstīts, ka Padomju savienība bija veiksmīga valsts, kur visi dzīvoja draudzīgi, un Dienvidkoreja joprojām ir ļoti draudzīgi noskaņota pret Krieviju. Bieži vien man jautā: "Latvija? Krievi? Kāpēc gan jūs atdalījāties?" Tad nākas stāstīt mūsu valsts vēsturi, un Latvijas valsts attīstība pirms padomju okupācijas korejiešiem ir liels brīnums.

Korejā pagaidām nav ne Lietuvas, ne Igaunijas vēstniecības. Tas it kā nostāda mūs izdevīgākā sadarbības pozīcijā, un reizēm pārstāvam visas trīs Baltijas valstis. Jau šonedēļ pie mums Korejā tiks izveidota "Viens plus trīs" Ekonomiskā padome, kur trīs Baltijas valstis un Koreja tiksies reizi divos gados ministru vietnieku līmenī un apspriedīs, kā veicināt ekonomisko sadarbību. Tomēr parasti man vienam nākas runāt par Baltijas valstīm, un, ja būtu arī lietuvieši un igauņi, mēs varētu reģionu labāk pārstāvēt. Es šeit arī stāstu, ka mēs neesam Austrumu vai Centrālā Eiropa, mēs esam Ziemeļeiropa. Strādājam kopā ar Ziemeļvalstu kolēģiem un nevalstiskajām organizācijām.

Kā ir iespējams veicināt Latvijas atpazīstamību korejiešu vidū?

Ļoti aktīvi strādājam ar jauniešiem. Es saprotu, ka mainīt domāšanu pašreizējiem politiķiem praktiski nav iespējams, bet ir vērts strādāt ar jauniem cilvēkiem, un es bieži vien dodos uz skolām un universitātēm, un lasu lekcijas par Latviju, mūsu vēsturi un attīstību.

Ir izdevies izveidot lielisku sadarbību ar Hankukas universitāti (Hankuk University of Foreign Studies) – jau darbojas Baltijas studiju un latviešu valodas mācību programmas, un ir ļoti liela interese par šiem abiem priekšmetiem. Varu teikt, ka interese par Latviju un Baltiju pieaug.

Latvieši Dienvidkorejā arī būvēja snovborda trasi 2018. gada ziemas olimpiādei?

Pagājušā ziemas olimpiāde Korejā mums bija ļoti veiksmīga, dabūjām medaļu bobslejā, brāļi Dukuri ir ļoti populāri. Skeletonā uzvarēja korejiešu sportists Sunbins Juns (Yun Sung-bin), kas vienmēr uzsver, ka Martins Dukurs ir viņa sporta elks, tomēr skeletona sabiedrība Korejā ir neliela. Te dominē golfs, futbols un beisbols, par pārējiem sporta veidiem plaša sabiedrība daudz neinteresējas.

Olimpiādes laikā Dienvidkoreju apmeklēja plaša mūsu valsts delegācija: Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ministri, politiķi un citi viesi. Arī iepriekš divpusējās vizītēs Koreju ir apmeklējuši premjerministri Valdis Dombrovskis un Ivars Godmanis. Tam pretī Dienvidkorejas ārpolitikas darbs ir ierobežots pārsvarā uz dažām valstīm: Ziemeļkoreja, Ķīna, Japāna, Krievija un ASV. Var teikt, ka Dienvidkoreju interesē tās valstis, kuras ir ietekmīgākas vai kur radušās kādas sadarbības problēmas. Ar Eiropu nopietnu problēmu nav, un divdesmit astoņu gadu laikā kopš mums ir diplomātiskās attiecības Latvijā divpusējā vizītē nav bijis neviens Korejas premjerministrs vai ministrs, nerunājot jau par prezidentu. To es vienmēr tagad saku korejiešiem, ka "bumba ir Korejas pusē". Turklāt jāņem vērā, ka Rietumu tradicionālo laipnību un toleranci diplomātiskajā sadarbībā šeit reizēm uztver kā vājuma pazīmi, turpretī spēka izpausmes tiek cienītas un ne vienmēr var rīkoties ar "baltiem cimdiem". Krievijas ietekme šeit ir ļoti spēcīga – krievu valodas studijas ir visās universitātēs, strādā profesori dažādās jomās, izplatot Krievijai draudzīgas idejas akadēmiskajā un politiskajā vidē.

"Rietumu tradicionālo laipnību un toleranci diplomātiskajā sadarbībā šeit reizēm uztver kā vājuma pazīmi, turpretī spēka izpausmes tiek cienītas un ne vienmēr var rīkoties ar "baltiem cimdiem". Krievijas ietekme šeit ir ļoti spēcīga," teic Vaivars. Foto: publicitātes foto.

Kādā virzienā attīstās Latvijas un Korejas ekonomiskā sadarbība?

Korejā dominē Latvijas kokrūpniecība. Mēs esam vieni no lielākajiem spēlētājiem koka palešu tirgū, pirmajā valstu pieciniekā pasaulē. Pozitīvi ir tas, ka šis nozīmīgais palešu tirgus veicina Latvijas atpazīstamību kokrūpniecības vidē, tomēr mums ir iespējas piedāvāt arī produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, piemēram, saliekamās koka mājas vai māju konstrukcijas.

Otra produktu grupa ir saplāksnis, ļoti specifisks, augstas tehnoloģijas finiera izstrādājums, ko lieto LNG tankeros sašķidrinātās gāzes transportam. Tankeris ir kā liels peldošs termoss, jo gāze tiek atdzesēta līdz mīnus 160 grādiem Celsija, un ir ļoti maz materiālu, kas iztur tik zemu temperatūru. Ideālais variants ir bērza saplāksnis, un tankeri tiek oderēti ar saplāksni un poliuretānu, kā arī dažādām membrānām vairākos slāņos. "Samsung Heavy Industries" ir kuģu būvētāji, un mēs esam viens no lielākiem saplākšņu piegādātājiem. "Latvijas finiera" saplāksnis nav lēts, bet ir ļoti labas kvalitātes, un klienti turpina ar to strādāt.

"Samsung Heavy Industries" ir kuģu būvētāji, un mēs esam viens no lielākiem saplākšņu piegādātājiem. "Latvijas finiera" saplāksnis nav lēts, bet ir ļoti labas kvalitātes, un klienti turpina ar to strādāt.

Palielinās arī interese par Latvijas – Korejas tūrisma attīstību?

Maijā un jūnijā paredzēti pirmie trīs tiešie čartera lidojumi starp Seulu un Rīgu, un mēs rīkojām lielu preses konferenci, izmantojot medijus kā kanālu, lai popularizētu Latviju kā tūrisma galamērķi. Jau ir iepriecinošas ziņas, ka biļetes uz šiem lidojumiem tiek labi pārdotas. Līdz ar to ir cerība, ka šī čarteru programma nākošajā gadā varētu paplašināties, varbūt pat varētu izveidoties kā regulāra satiksmes līnija.

Kas korejiešus varētu interesēt Latvijas tūrisma vidē?

Tās ir daudzas lietas, tomēr vissvarīgākais un visatraktīvākais ir – svaigs gaiss un tīra vide! Man vairāki korejieši ir teikuši, ja tur ir svaigs gaiss, mums neko vairāk nevajag! Korejā, it īpaši Seulā, vienmēr ir dūmaka, jo gaiss ir tik piesārņots, ka zilas debesis mēs gandrīz nekad neredzam. Gaiss ir ārkārtīgi slikts, ārkārtīgi slikts... un situācija dramatiski pasliktinās. Vēl joprojām daļa elektroenerģijas tiek ražota nemodernās ogļu stacijās, moderna infrastruktūra nav attīstīta. Parku pilsētās praktiski nav.

Otrs – gan korejiešiem, gan japāņiem ceļojuma galvenais mērķis ir baudīt ēdienu. Latvijā ir ļoti laba pārtika un ļoti daudzveidīga virtuve, ko raksturo dažādas ietekmes – varam atrast Vācijas, Krievijas, Skandināvijas un citu Eiropas valstu, kā arī Vidusāzijas un Kaukāza virtuves. Ir pieejami dabas produkti – sēnes, dārzeņi. Arī cenas pagaidām ir ļoti draudzīgas tai kvalitātei, ko varam piedāvāt. Kā trešais mērķis būtu vēsture un kultūra, un Latvijā tas ir pieejami tik kompakti un koncentrēti kā reti kur.

Kā veicas Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumiem Korejas tirgū?

Mēs intensīvi strādājam, lai Latvijas pārtikas produkti parādītos Korejas tirgū, bet situāciju sarežģī tas, ka ir nepieciešama sertifikācija, kuru veic Korejas puse. Sertifikācija, tāpat kā Ķīnas gadījumā, ir vajadzīga divos līmeņos: vispirms sertificē valsti – likumdošanu, normatīvos aktus utt. Neskatoties uz to, ka esam Eiropas Savienībā, mums viss bija jāsāk no nulles pirms diviem gadiem. Pēc tam, kad tas tiks izdarīts, arī katra konkrētā ražotne tiks sertificēta atsevišķi. Sertifikācija attiecas uz piena produktiem, gaļu, olām. Citiem pārtikas produktiem tādu prasību nav, un Korejā ir liela interese par Latvijā ražotiem kartupeļu čipsiem un Latvijas alu. Korejā ļoti populārs ēdiens ir "čimek" – auksts alus, piekožot ceptu cāļa gaļu. Valsts atpazīstamībai, kā arī ēšanas kultūrai un tradīcijām ir svarīga loma, un līdz ar to čarteru lidojumi ir nozīmīgi, lai korejieši klātienē pārliecinās par Latvijas pārtikas kvalitāti.

Vēl viens virziens, kur ir liela savstarpēja interese un cenšamies iet uz priekšu, ir sadarbība informāciju tehnoloģiju un jaunuzņēmumu jomā. Mums ir izdevies Latviju ielikt Korejas tehnoloģiski attīstīto partnervalstu sarakstā kopā ar tādām valstīm kā ASV, Izraēla, Vācija, Nīderlande. Šai sadarbības programmai ir arī Korejas valsts finansējums dažādiem projektiem, apmaiņas programmām, jaunuzņēmumu vides attīstīšanai. Starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Gjongi (Gyeonggi) provinci jau ir parakstīts sadarbības līgums, un ir izveidots virtuāls palīgs abu valstu uzņēmumiem, kas interesējas par jaunuzņēmumu darbības attīstību Korejā un Latvijā. Mēs arī cenšamies apmeklēt visus lielākos jaunuzņēmumu pasākumus Korejā, lai arī visur parādās Latvijas vārds.

Vai Dienvidkorejā darbojas biznesa akseleratori?

Jā, šeit darbojas biznesa akseleratori un citas programmas, jo Dienvidkorejas valsts iegulda milzīgas naudas summas tieši jaunuzņēmumu, jauno tehnoloģiju attīstībā. Dažiem Korejas jaunuzņēmumiem arī ir interese par meitas uzņēmumu attīstīšanu Latvijā, piemēram, finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, par sadarbību blokķēdes tehnoloģiju laukā, it īpaši saistībā ar medicīnu, kas ļauj lielu datu daudzumu glabāt salīdzinoši drošā datu vidē. Esam sākuši sarunas ar "Samsung" un "LG" par dalību 5G tehnoloģiju konferencē, kas 2019. gadā notiks Rīgā, kā arī Latviju kā iespējamo izpētes un attīstības bāzes vietu.

Foto: Taira Zoldnere un publicitātes foto

Kā ir ar latviešu kopienu Dienvidkorejā, cik tā liela?

Latviešu Dienvidkorejā nav daudz, pēc imigrācijas datiem te dzīvo apmēram septiņdesmit cilvēku no Latvijas. Puse no tiem ir studenti, jo mums ir laba sadarbība izglītības jomā, un ir līgums starp Latvijas un Korejas Izglītības ministrijām par valsts stipendijām studentu apmaiņas programmām. Korejieši ļoti aktīvi brauc studēt uz ārzemēm, un katru gadu Latvijā studē apmēram simts Korejas studentu, no Latvijas puses – apmēram divdesmit studē Korejā. Vēl ir eksperti – profesionāļi, pasniedzēji universitātēs, inženieri, un ir arī dzīvesbiedri, kas ieprecējušies Korejā. Latviešu skolas Korejā vēl nav, jo bērniņi šeit vēl mazi un ģimenes ir izklaidētas pa visu Koreju. Mēs vēstniecībā rīkojam sabiedriskus pasākumus – Ziemassvētkus vai Līgo vakaru, un uz tiem kopā ar ģimenes locekļiem sanāk kādi septiņdesmit cilvēki, no kuriem apmēram desmit ir latvieši.

Kā novēroju, korejieši ir ļoti sabiedriski un viņiem ļoti patīk dažādas sanākšanas.

Dienvidkoreja ir trešajā vietā pasaulē starptautisko pasākumu rīkošanas skaita ziņā aiz Londonas un Singapūras. Tam tiek atvēlēti milzīgi līdzekļi, un tas ir labi, bet vēstniecībai arī aizņem ļoti daudz laika, jo cenšamies lielākajos pasākumos būt klāt. Tomēr Latvijas uzņēmējiem, jaunuzņēmumiem, studentiem Korejā ir ļoti lielas iespējas. Latvijā ir daudzi ļoti gaiši cilvēki ar labām idejām, un šobrīd pasaulē arvien lielāka nozīme ir jaunām tehnoloģiskām idejām, nevis valsts tirgus apjoma lielumam. Arī man pašam vēl liekas, ka būtu daudz kas jāpadara, jo pirmie divi gadi aizgāja, galvenokārt iekārtojot vēstniecību. Gribas Korejā atstāt paliekošu mantojumu Latvijai.

Atvadoties vēl izstaigājam vēstniecības telpas, ko rotā vēstnieka mākslas fotogrāfijas, jo brīvajā laikā Pēteris Vaivars ir aizrautīgs fotogrāfs. Tad arī laiks doties tālāk izbaudīt un pašiem mēģināt saprast, kas ir Koreja.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!