"Brent" jēlnaftas cena trešdien pirmo reizi pēdējo 11 gadu laikā nokritusies zem 35 dolāru par barelu atzīmes, kas galvenokārt skaidrojams ar bažām par pārmērīgām enerģijas piegādēm un diplomātiskajām nesaskaņām starp Saūda Arābiju un Irānu.

Londonas "Brent" jēlnaftas cena februāra piegādēm dienas vidus tirdzniecības sesijā nokritusies līdz 34,83 dolāriem (32,41 eiro) par barelu, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2004.gada 1.jūlija.

Ziņots, ka naftas cenas kopš 2014. gada vidus samazinājušās vairāk nekā par 50%, kas galvenokārt skaidrojams ar pieprasījuma kritumu pasaulē, rekordlielo naftas ieguvi naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC dalībvalstīs un ASV dolāra vērtības pieaugumu.

Tirdzniecības sesijas turpinājumā "Brent" jēlnaftas cena pieauga līdz 35,07 dolāriem (32,63 eiro) par barelu, kas gan ir par 1,35 dolāriem mazāk salīdzinājumā ar biržas slēgšanas brīdi otrdien.

Tikmēr ASV vieglās jēlnaftas "West Texas Intermediate" (WTI) cena pēcpusdienas tirdzniecības sesijā samazinājusies par 0,96 dolāriem - līdz 35,01 dolāram (32,57 eiro) par barelu.

Naftas cenu samazināšanos veicinājušas arī prognozes, ka jēlnaftas krājumu apjoms ASV pagājušajā nedēļā piedzīvojis kārtējo kāpumu, kā arī ASV dolāra vērtības pieaugums.

Tikmēr, palielinoties spriedzei, kuru izraisījusi pazīstamā šiītu garīdznieka šeiha Nimra an Nimra sodīšana ar nāvi Saūda Arābijā, Rijāda svētdien sarāva diplomātiskās saites ar Teherānu.

Vairāki starptautiski nozares eksperti atzinuši, ka šobrīd naftas industrijā valda krīze. Tā uzņēmuma "Quinto Capital Partners" eksperti prognozējuši, ka naftas cena sasniegs 30 ASV dolāru līmeni par barelu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!