To pirmdien intervijā Lietuvas sabiedriskajam radio sacīja Lietuvas premjers Andris Kubiļus.
"Es uzskatu, ka "Gazprom" ir ļoti vienkāršs uzdevums - saprast, ka laiki mainās un ka tam Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā un visā ES būs jādarbojas konkurējošā tirgū. Tas vairs nebaudīs savu dominējošo stāvokli, kuru varēja ļaunprātīgi izmantot līdz šim," viņš sacīja.
Šādi Kubiļus komentēja Krievijas gāzes ieguves uzņēmumu savienības prezidenta Valērija Jazeva pirmdien izteiktos draudus, ka "Gazprom" var pacelt gāzes piegāžu cenas Polijai un Lietuvai, jo tās cenšoties burtiskā veidā interpretēt ES energodirektīvu, kuras nolūks ir vairot konkurenci bloka energotirgos.
"Šis kungs [Jazevs] saka, ka Lietuva un Polija direktīvas lasa burtiski, [taču] es nezinu, kā citādi tās varētu lasīt. Šādas direktīvas ir nepieciešamas tieši tāpēc, lai tās varētu lasīt un īstenot tā, lai viens vai cits monopolists nevarētu ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli," klāstīja Lietuvas valdības vadītājs.
"ES ir skaidri paziņojusi, ka šādas direktīvas palīdz sasniegt mērķi, kas paredz kopēja ES gāzes tirgus izveidošanu, kuru savieno kopēji gāzesvadi un kurš darbojas pēc kopējiem noteikumiem, ļaujot dažādiem piegādātājiem konkurēt gāzes sistēmas iekšienē," sacīja Kubiļus, atbildot uz jautājumu, vai Krievijas premjeram Vladimiram Putinam šonedēļ gaidāmās vizītes laikā Briselē varētu izdoties panākt, lai ES energodirektīvā būtu paredzēti izņēmumi, uz kuriem liberalizācija neattiektos.
Šādus izņēmumus vēlas panākt Jazeva vadītā Krievijas Gāzes savienība, pieprasot aizsargāt tās investīcijas, kuras ES valstīs jau ir veikuši Krievijas uzņēmumi.
ES likumi liberalizācijas jomā paredz, ka konkurence energotirgos ir jāvairo, sadalot gāzes un elektroenerģijas monopoluzņēmumus, lai ļautu mazākām kompānijām iegūt piekļuvi gāzes un elektroenerģijas infrastruktūrai. Tas nozīmē, ka gāzes piegādātājiem tiek noteikti ierobežojumi attiecībā uz infrastruktūras īpašumtiesībām.
Jau vēstīts, ka Lietuvas amatpersonas uzskata, ka uz šo Baltijas valsti tiek izdarīts spiediens, lai tajā netiktu īstenota trešā ES energodirektīva, kas nosaka piegāžu un gāzes cauruļvadu pārvaldīšanas darbības jomu atdalīšanu.
Lietuvas Enerģētikas ministrija šomēnes paziņoja, ka amats būtu jāatstāj Lietuvas gāzes uzņēmuma "Lietuvos dujos" valdes priekšsēdētājam Viktoram Valentukevičam, kā arī diviem valdes locekļiem Valērijam Golubevam un Kirilam Seļezņovam, jo interešu konflikts viņiem liedz aizsargāt kompānijas un Lietuvas patērētāju intereses.
Golubevs un Seļezņovs ir "Gazprom" valdē un pārstāv Krievijas gāzes milža intereses. Golubevs pērnā gada beigās paziņoja, ka Latvija un Igaunija šogad saņems atlaidi no Krievijas iepirktās dabasgāzes cenai, savukārt Lietuvai gāzes cena netiks pazemināta, jo "Gazprom" neesot pamata tās pazemināšanai.
Lietuvas Enerģētikas ministrija pagājušā mēneša beigās iesniedza Eiropas Komisijā sūdzību, kurā pieprasa izmeklēt, vai Krievijas gāzes koncerns ļaunprātīgi neizmanto savu dominējošo stāvokli Lietuvas dabasgāzes piegāžu tirgū.
ES energodirektīva Baltijas valstis un Somiju uzskata par izņēmumu, jo tās ir savienotas tikai ar Krievijas pārvades sistēmu un tām nav starpsavienojumu ar citām ES dalībvalstīm. Līdz ar to ir iespēja atlikt vairākus lēmumus attiecībā uz šo valstu tirgiem. Tas ir izdarīts arī Latvijā, atliekot liberalizāciju līdz 2014.gadam, savukārt Lietuva ir apņēmusies direktīvu īstenot jau tuvākajā laikā. Ziņots, ka līdzīgas ieceres ir arī Igaunijai.
Valsts kontrolētais "Gazprom" ir pasaulē lielākā dabasgāzes ieguves kompānija, kas pārvalda aptuveni ceturto daļu gāzes krājumu, un tai ir monopoltiesības eksportēt Krievijā iegūto gāzi.
"Gazprom" pieder 34% "Latvijas gāzes" akciju. Tam ir lielas akciju daļas arī Lietuvas un Igaunijas gāzes sadales kompānijās.
ES no Krievijas saņem 25% tai nepieciešamās gāzes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
