Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Nīderlandē šā gada septembra beigās "Vattenfall" oficiāli atklāja savu pirmo peldošo Gendringenas saules bateriju parku (1,2 MWp). Tas uzbūvēts grants ieguves uzņēmuma "Netterden" teritorijā, lai segtu apmēram pusi no tā iekārtu gada enerģijas patēriņa. Papildu ieguvums ir tas, ka ūdens dabiski atdzesē paneļus, kas palielina to efektivitāti salīdzinājumā ar sauszemes saules paneļiem, informē "ModernPowerSystems".

"Saules bateriju tehnoloģiju izmantošana uz ūdens ir samērā jauna. Pirmie demonstrācijas projekti tiek īstenoti tikai kopš 2008. gada. Peldošo saules bateriju (PV) parku tehnoloģija vēl nav pietiekami aprobēta un vēl sevi pilnībā pierādījusi, bet jau ir zināmi vairāki ieguvumi. Peldošie saules bateriju parki neaizņem zemes platības, kuras var izmantot citiem mērķiem. Tie būtiski samazina ūdens iztvaikošanu un samazina aļģu ziedēšanu zem peldošās konstrukcijas. Tehnoloģijām attīstoties, būs vēl vieglāka un ātrāka to uzstādīšana, pozicionēšana un demontāža. Dabiskas iztvaikošanas dēļ no ūdens virsmas ir labāka saules paneļu dzesēšana, kas uzlabo PV lietderības koeficientu par 5-15 procentpunktiem, salīdzinājumā ar parkiem, kas uzstādīti uz zemes. Tomēr uz ūdens izvietot PV ir par 20-25 % dārgāk nekā uz zemes," teic AS "Latvenergo" Attīstības daļas plānošanas inženieris Edijs Vesperis. Jābūt arī ļoti drošai pludiņu konstrukcijai un pretkorozijas aizsardzībai.

Vesperis norāda, ka kalpošanas laiks ir atkarīgs ne tikai no to fotoelementu kalpošanas laika, bet visas saules bateriju konstrukcijas mehāniskās un elektriskās izturības. Piemēram, nebūtu labi, ja stiprā vēja paneļi sāktu pārvietoties pa ūdenskrātuvi, riskējot ar parka sadalīšanos, kabeļu pārraušanu vai nogrimšanu. Jāņem vērā arī elektrību vadošo daļu un vājstrāvas bloku izolācijas prasības paaugstinātā mitrumā. Teorētiski tos varētu izjaukt un uzstādīt citur, bet praktiski otrreizēja montāža var nenodrošināt visas augstās energoietaišu izvietošanas prasības uz ūdens. Pasaulē jau ir arī tehnoloģiskie risinājumi peldošo saules bateriju parku izvietošanai jūrās, kas varētu būt ar vēl lielāku minēto izturību un, domājams, arī plānotajam ilgas kalpošanas laikam atbilstošām izmaksām.

Peldošie saules bateriju parki ir labs risinājums blīvi apdzīvotās valstīs, kur ir pietiekama saules radiācija, elektroenerģijas pieprasījums un atbilstošas ūdenstilpņu platības. Pasaulē peldošo saules bateriju vadošie izstrādātāji, kā arī to izmantotāji ir Āzijas valstīs. Siltajās zemēs ir būtiski samazināt dzeramā ūdens zudumus iztvaikošanas dēļ. Peldošie PV parki palīdz ūdens iztvaikošanas zudumus samazināt.

"Latvijā ezera īpašnieks noteikti var lemt uzlikt peldošās saules baterijas, bet tad tajās vietās vairs nebūs piekļuves makšķerniekiem un ūdens prieku baudītājiem. Iespējams, ka kādā ūdenskrātuvē tos kādreiz uzstādīs, tomēr Latvijā vēl varētu būt pieejamas sauszemes teritorijas, kur saules bateriju uzstādīšana būtu vairāk pieņemama un arī lētāka. Saules bateriju sistēmas izveides izmaksas nav tikai par saules paneļiem, kam cena samazinās. Vērā ņemamas ir sistēmas komponenšu cenas, kas ir samērā stabilas, un tās nav lētas nekur pasaulē," skaidro Vesperis. Latvijā ir vēl citi faktori, tādi kā saules radiācijas augstā sezonalitāte. Peldošo saules bateriju jaudas zemas saules radiācijas periodos ar enerģijas akumulācijas pasākumiem vien nepietiks, tās drošai energoapgādei arī ir jārezervē. Tāpēc objektīvi tās labāk atmaksājas uzstādīt vietās ar augstāku gaismas radiāciju nekā Latvijā. Lai gan pasaulē kopumā peldošās saules baterijas faktiski uzstādītās elektriskās jaudas 2018. gadā (107 GWp) bija lielākas nekā vēja elektrostaciju (VES) uzstādītās (55 GW), Eiropā kā mainīgos atjaunīgo energoresursu avotus tomēr 2018. gadā vairāk uzstādīja vēja jaudas (9,7 GW), mazāk peldošās saules baterijas (9 GWp). Eiropas Komisijas pārskatā "PV Status Report 2019" saules bateriju dzīves cikla izmaksas (Levelised Cost of Electricity – LCOE) tādās Ziemeļeiropas valstīs kā Latvija novērtē kā ļoti augstas.

Saskaņā ar meteoroloģijas datiem, Latvijā saule spīd vidēji 1700-2000 stundas gadā. Saules baterijas savu jaudu Latvijā izmanto vien apmēram 960 stundas gadā, kas nav daudz salīdzinājumā, piemēram, ar 2000 stundām gadā Spānijā.

https://www.meteo.lv/lapas/laiks/latvijas-klimats/latvijas-klimats?id=1199&nid=562

https://en.wikipedia.org/wiki/Floating_solar

https://ec.europa.eu/jrc/sites/jrcsh/files/kjna29938enn_1.pdf

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!