"Ātro kredītu" uzņēmumus tāpat kā citas kredītiestādes valstī uzrauga Lietuvas banka. Tai savā darbībā līdzīga Latvijā ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tāpat Lietuvā "ātrajiem kredītiem" noteikta maksimālā gada procentu likme – 200%.
Lietuvā ir 41 uzņēmums, kas izsniedz "ātros kredītus" - divas reizes vairāk nekā Latvijā, un daļa firmu darbojas abās valstīs. Piemēram, Lietuvas "creditplus" un Latvijas "kredits7" ir viena īpašniece Jekaterina Stukaļina. Viņa raidījumam "de facto" atklāja, ka summa, ko cilvēki visbiežāk aizņemoties, esot līdzīga, aptuveni 100 lati. Taču atšķirīga ir gada procentu likme - Lietuvā noteikti griesti 200%, bet Latvijā "kredits7" klienti par aizņēmumu maksā četras reizes dārgāk – 819% gadā.
Lietuvā kopējā summa, ko "ātro kredītu" klienti ir parādā uzņēmumiem, nav liela attiecībā pret banku izsniegtajiem aizdevumiem. Tā šajā "portfelī" aizņem vien 4,4%. Latvijā "ātro kredītu" devēji izsnieguši vairāk aizdevumu nekā bankas "patēriņa kredītus".
Taču Lietuvā cilvēku skaits, kuri laikus nespēj atdot "ātro kredītu", sasniedzis 45 706 - teju puse no visu parādnieku kopskaita valstī. Žurnāla ,,IQ" redaktors Mants Dubausks uzskata, ka ,,draud personiskās traģēdijas, būs cilvēki, kuri zaudēs savas mājas".
Lai novērstu šādas situācijas, Lietuvas "ātro kredītu" uzņēmumu rīcībā ir tā dēvētais "negatīvais kredītreģistrs". Dati par cilvēku tajā nonāk brīdī, kad kavēts kārtējais maksājums par 45 dienām. ,,Kritiskākā informācija, kam uzmanību pievērš aizdevēji, ir par pēdējiem trīs gadiem. Ja Jums ir pagājuši trīs gadi un nav radušās jaunas problēmas ar finanšu iestādēm, telekomunikāciju kompānijām, esat laikus norēķinājušies par elektrību un komunālajiem pakalpojumiem, Jūsu pagātne spēlēs mazu lomu maksātspējas novērtējumā," raidījumam skaidroja ,,Creditinfo Lietuva" jurists Antatoļus Kisielis.
Informācijas saņemšana par vienu personu, uzņēmumam izmaksā vienu litu, apmēram 20 santīmu. Taču tikai daļa "ātro kredītu" kompāniju šo pakalpojumu izmanto.
Lietuvas bankas finanšu pakalpojumu un tirgus uzraudzības departamenta direktors Viļus Šapoka raidījumam atklāja "vājās puses", ka ,,šobrīd likumā tas nav pietiekoši skaidri pateikts". "Kopš Lietuvas banka pārņēma šīs nozares uzraudzību no Patērētāju tiesību aizsardzības aģentūras, mēs vēlamies "ātro kredītu" uzņēmumiem noteikt tādus pašus nosacījumus kādi ir citām kredītiestādēm. Piemēram, ka pirms aizdevuma izsniegšanas, ir jāpārliecinās par personas maksātspēju, un tikai pēc tam drīkst izsniegt kredītu," klāstīja Šapoka.
Lietuvas banka šobrīd izstrādā likumprojektu, kurā noteiks, ka "ātro kredītu" kompānijām būs jāizvērtē cilvēku spēja atmaksāt aizdevumu. Tāpat personas maksājums kreditoram nedrīkstēs pārsniegt 40% no viņa ikmēneša ienākumiem. Līdzās tam "ātro kredītu" kompānijām būs jāatklāj to patiesie īpašnieki.
Tāpat Lietuvas banka noteiks reklāmas ierobežojumus, jo līdzšinējās mārketinga kampaņas.
Arī Latvijā pēdējā laikā sākusies diskusija par nepieciešamību uzraudzīt "ātro kredītu" devējus. Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija iepriekš nolēma jauniešiem, kuri ir 18 un 19 gadus veci, nedot tā dēvētos "ātros kredītus", cerot šādi atrisināt problēmu, kad aizņēmuma jūgā ieslīgst cilvēki, kuri nav maksātspējīgi. Savukārt Tiesībsarga birojs to nodēvēja par diskriminācija uz vecuma pamata.
Tikmēr Saeimas Juridiskā komisija vienbalsīgi pauda konceptuālu atbalstu Civillikuma grozījumiem, kas paredz līgumsodu ierobežojumus civiltiesiskos darījumos, tai skaitā neļaujot ātro kredītu izsniedzējiem pieprasīt nesamērīgi lielas atmaksas summas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
