Pirmajā balsošanas kārtā neviens no kandidātiem neieguva nepieciešamo 10 balsu skaitu, tāpēc tika izziņota atkārtota pieteikšanās uz otro kārtu, kurai Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) nepieteicās.
Pēc pirmās kārtās pretendenti tika informēti, cik balsis tie tajā ieguvuši.
Otrajā kārtā pēc Latvijas kandidātes izstāšanās Senteno guva nepieciešamo atbalstu, lai kļūtu par jauno eiro valstu bloka līderi.
Senteno savus amata pienākumus uzsāks pildīt 2018. gada 13. janvārī.
Tā kā esošā Eirogrupas prezidenta Jerūna Deiselblūma pilnvaru termiņš ir beidzies, sanāksmes laikā notika jaunā Eirogrupas prezidenta vēlēšanas. Jaunais prezidents tika ievēlēts ar Eirozonas ministru vienkāršo balsu vairākumu uz nākamo 2,5 gadu termiņu.
Starp četriem amata pretendentiem bija arī Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Pārējie pretendenti bija Pjērs Gramenja no Luksemburgas, Peters Kažimīrs no Slovākijas un Mario Senteno no Portugāles.
Jāpiemin, ka Eirogrupa ir neoficiāla struktūra, un tās galvenais uzdevums ir Eirozonas dalībvalstu ekonomikas politikas koordinācija un saskaņošana. Finanšu ministri apspriež jautājumus, kas saistīti ar valstu kopīgajiem pienākumiem attiecībā uz eiro – budžeta politiku, strukturālās reformas un perspektīvas.
Eirogrupas virsmērķis ir apstākļu radīšana spēcīgākai ekonomiskajai izaugsmei. Attiecīgi Eirogrupas prezidenta postenis sniedz iespēju veidot Eirogrupas darba kārtību, taču līdz ar amata iegūšanu netiek piešķirts ne birojs, ne papildus atalgojums.
Jau ziņots, ka iepriekš kā galvenais amata pretendents tika minēts Portugāles finanšu ministrs Mario Senteno, kas ieguvis iesauku "Eiropas finanšu ministru Ronaldu".
Nozīmīgi, ka publiski pirmo reizi viņu tā nodēvēja Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šauble.
Viņa vadības laikā Portugāle ievērojami uzlabojusi savu ekonomikas stāvokli – tā sasniegusi mazāko budžeta deficītu 40 gadu laikā, kā arī atguvusi investīcijām labvēlīgi starptautisko kredītreitingu.
Reizneces-Ozolas izredzes starptautiskajā presē tika vērtētas atturīgi. "Financial Times" uzsvēra, ka pirms četriem gadiem viņa iebilda pret eiro ieviešanu Latvijā. Tāpat, kā uzsver "Reuters", viņa līdzšinējās Eirogrupas tikšanās reizēs vairāk bijusi klusa, nevis aktīvi paudusi savas valsts pozīciju un aktīvi iesaistījusies diskusijās par eirozonas nākotni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
