Slovākijas parlaments noraida eiro zonas glābšanas fonda palielināšanu, vienlaikus izsakot neuzticību valdībai

No klātesošajiem 124 deputātiem tikai 55 atbalstīja EFSF palielināšanu, deviņi balsoja pret un 60 nepiedalījās balsošanā. Tā dēļ krita labēji centriskā četru partiju koalīcijas valdība, jo Slovākijas premjerministre Iveta Radičova bija saistījusi šo balsojumu ar uzticību viņas valdībai.

EFSF palielināšanu atbalstīja trīs no četrām labēji centriskās koalīcijas partijām, bet pret to bija ceturtā šīs koalīcijas dalībniece - liberālā partija "SaS" ("Brīvība un Solidaritāte"). "SaS" līderis Rihards Sulīks vairākas nedēļas bija draudējis, ka viņa partija balsos pret, bet otrdien paziņoja, ka "SaS" nepiedalīsies šajā balsojumā.

Radičovas vadītajai koalīcijai ir 79 no 150 parlamenta deputātu mandātiem. "SaS" parlamentā ir pārstāvēta ar 22 deputātiem, un bez viņu atbalsta valdība zaudē vairākumu parlamentā.

EFSF palielināšanas atbalstītāji pirms tam paziņoja, ka negatīva balsojuma gadījumā mēģinās rīkot atkārtotu balsojumu, kurā EFSF palielināšanu atbalstīs arī opozīcija, pat ja tas nozīmētu valdošās koalīcijas izjukšanu. Atkārtotā balsojuma datums vēl nav noteikts.

Kreisā opozīcijas partija "Smer-SD" ("Virziens - sociāldemokrātija") pēc balsojuma paziņoja, ka ir gatava atkārtotā balsojumā atbalstīt EFSF palielināšanu, ja tiks rīkotas parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Atkārtotais balsojums var notikt jau šonedēļ, sacīja parlamenta deputāts no šīs partijas.

"Smer-SD" priekšsēdētājs ekspremjers Roberts Fico sacīja, ka viņa partija, kas ar nepiedalīšanos balsojumā veicināja valdības krišanu, ir gatava sarunām. "EFSF [palielināšanas] ratifikācija ir "Smer-SD" prioritāte. Slovākijai ir jāratificē EFSF [palielināšana], bez šī mehānisma situācija var pasliktināties," sacīja Fico.

Arī Radičova ir paudusi cerību, ka EFSF palielināšana var tikt ratificēta atkārtotā balsojumā ar opozīcijas atbalstu.

Slovākija ir pēdējā eiro zonas valsts, kur parlamentam vēl jānobalso par EFSF pilnvaru paplašināšanu, lai tā stātos spēkā.

Pašlaik zaļo gaismu fonda apmēra palielināšanai ir devušas Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Slovēnija, Somija, Spānija un Vācija.

Slovākija ir kļuvusi par lielāko klupšanas akmeni EFSF ratifikācijas procesā, jo šajā salīdzinoši nabadzīgajā Austrumeiropas valstī valda liela pretestība pret palīdzības piešķiršanu bagātākajām, taču finanšu ziņā nedisciplinētajām eiro zonas valstīm.

Eiro zonas valstu līderi 21.jūlijā vienojās pērn izveidotā EFSF aizdošanas apmēru divkāršot, palielinot to līdz 440 miljardiem eiro.

Lai šis projekts, no kurā veiktajām iemaksām tiktu sniegta palīdzība parādu krīzē nonākušām eiro zonas valstīm, pirmkārt Grieķijai, stātos spēkā, par atbalstu tam jānobalso visu eiro zonas valstu parlamentiem.