"Ideālākais būtu pagaidām izvairīties no jebkādas budžeta ierobežošanas, taču paust apņemšanos to īstenot nākotnē," norāda SVF.
Tādējādi šis paziņojums viesis nelielas korekcijas iepriekšējā fonda nostājā, ka valstīm nepieciešams pakāpeniski pārtraukt ārkārtas pasākumus ekonomikas stimulēšanai, kuru dēļ pieauguši valstu budžeta deficīti.
SVF vadītājs Dominiks Štrauss-Kāns 1.oktobrī sacīja, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kurus nepieciešams īstenot attīstītajām ekonomikām, ir nepieciešamība izveidot vidēja termiņa plānus, lai palīdzētu sasniegt ilgtspējīgas fiskālās pozīcijas.
"Šo plānu gaitā svarīgi ir sākt īstenot fiskālo konsolidāciju 2011.gadā," uzsvēra Štrauss-Kāns.
"Makroekonomikas neskaidrību radītie riski kopumā ir augstāki nekā pirms sešiem mēnešiem, kas skaidrojams ar bažām, ka globālā atveseļošanās varētu palēnināties, taču riski saistībā ar plānu kvalitāti kopumā ir mazinājušies, jo valstis ir paziņojušas vai pat jau sākušas īstenot vismaz daļu no to fiskālās izejas stratēģijām," teikts fonda paziņojumā.
Fiskālo plānu pārskatā par 25 valstīm - G20 valstīm, Grieķiju, Īriju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Spāniju - SVF ekonomisti atklājuši, ka 90% šo valstu paziņojušas par plāniem pakāpeniski samazināt to vidējā termiņa deficītus.
Lai gan fiskālās pielāgošanas pasākumu temps "kopumā ir piemērots", attīstītajām ekonomikām vajadzētu palēnināt to tempu, ja ekonomikas izaugsme varētu palēnināties ievērojami straujāk, nekā prognozēts iepriekš, norāda SVF.
Fonds prognozē, ka globālais fiskālais deficīts varētu samazināties no 6,75% šogad līdz aptuveni 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) nākamgad.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
