Foto: AFP/Scanpix
Eiropas akciju tirgi, kur trešdien tirdzniecība sākās ar kāpumu, vēlāk sāka kristies, reaģējot uz Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) paziņojumu, ka tam būs nepieciešami papildu 500 miljardi ASV dolāru eiro zonas krīzes un tās seku apkarošanai.

Londonā akciju cenas līdz pēcpusdienai bija sarukušas par 0,40%, Parīzē – par 0,30% un Frankfurtē – par 0,18%. Milānā kritums sasniedza 0,62% un Madridē – 1,21%. Tirdzniecība noritēja ar būtiskām svārstībām.

Negatīvismu tirgū viesa arī Pasaules Bankas (PB) paziņojums, ka tā ir samazinājusi globālās ekonomikas izaugsmes prognozes. PB brīdināja, ka turīgo pasaules valstu parādu problēmas var izraisīt līdzīgu globālu finanšu krīzi kā 2008.gadā.

Tomēr pozitīvas ziņas bija Vācijas prognoze, ka šāgada pirmajā ceturksnī tās ekonomikā atjaunosies pieaugums pēc samazinājuma pērnā gada pēdējos trijos mēnešos. Vācijas ekonomikas ministrs Filips Reslers arī noliedza iespēju, ka Eiropas Savienības lielākā ekonomika varētu piedzīvot recesiju, lai gan iekšzemes kopprodukta prognoze šim gadam trešdien tika pazemināta līdz 0,7% agrāk gaidītā 1% vietā.

Vienlaikus tika saņemtas ziņas, ka ASV rūpniecības produkcijas izlaide decembrī pieaugusi par 0,4%, kas bija mazāk, nekā gaidīts. Turklāt banku milzis "Goldman Sachs" pavēstīja, ka tā peļņa pērn kritusies par 47%, un tas tirgu iespaidoja negatīvi.

Volstrītā tirdzniecība sākās, neveidojoties vienotai cenu virzības tendencei. Indekss S&P 500 zaudēja 0,07% vērtības, bet indekss "Nasdaq Composite" pieauga par 0,23%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!