Ziemeļkorejas ekonomika - grandiozu lidostu celtniecība un smaga nabadzība  (136)

Ziemeļkoreja gadu desmitiem nesniedz detalizētus pārskatus par savas valsts ekonomiku, pretēji tam, kā tas ierasts pat daudzās citās stingru režīmu valstīs. Dažus datus aprēķina kaimiņvalsts Dienvidkoreja, kuras Centrālā banka aplēsusi, ka komunistu valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju esot 1250 ASV dolāru (678,8 lati) 2011.gadā, salīdzinot ar pašas Dienvidkorejas 23 400 dolāriem (12 706 lati) gadā, vēsta "National post".

Portāls "Delfi" piedāvā ielūkoties, kādas ir pēdējās ziņas no 38.paralēles, kas vēsta – kas notiek ar centralizēto plānveida ekonomiku Ziemeļkorejā.

Ziemeļkorejas ekonomika balstās uz naftas pārstrādes, ķīmisko, tekstila, kokapstrādes un pārtikas ražošanu, uzskata ekonomikas analītiķi. Esot atrodami arī derīgie izrakteņi  - varš, cinks, svins, niķelis un vēl daži citi. Tas, kādos apjomos šie resursi tiek iegūti, nav zināms.

Ar kādam valstīm Ziemeļkoreja tirgojas? Līdz aukstā kara beigām tās viennozīmīgs savstarpējās tirdzniecības tuvākais partneris bija Padomju savienība, taču līdz ar minētās impērijas  sabrukumu, pamatīgi izmainījās Ziemeļkorejas taktika. Pamazām tika atrasti jauni partneri, šobrīd tuvākās ekonomikas attiecības komunistu valstij ir ar Ķīnu (23,1% ārvalstu tirdzniecības) , Dienvidkoreju (31,1%) un Venecuēlu (10,5%), vēsta 2008.gada Francijas starptautisko attiecību institūta aplēstie dati.

Ekonomikas attiecības gan tiek uzturētas arī ar Krieviju, no kuras tūristu birojiem (arī no Ķīnas) Ziemeļkorejā iespējams īpašā uzraudzībā iekļūt ārvalstu tūristiem (tie drīkst pārvietoties tikai grupās komunistu gida klātbūtnē). Taču arī labumu tirdzniecība ar Krieviju pastāv, pārsvarā gan tikai importa izteiksmē. Šobrīd arī aktuāla kļuvusi 54 kilometrus garā dzelzceļa līnija starp Krievijas pilsētu Hasanu un Ziemeļkorejas pārbūvēto ostu Radžinā, kas ir daļa no projekta apvienot abu Koreju dzelzceļa sistēmas un "pieslēgt" tās Transsibīrijas dzelzceļam.

Šāds projekts Krievijai dotu iespēju iegūt daļēju kontroli pār saikni ar 8000 kilometru tālāk esošo Eiropas dzelzceļu tīklu. Dzelzceļa pārvadājumi no Āzijas uz Eiropu būtu krietni ātrāki nekā jūras ceļš caur Suecas kanālu, kuru gadā šķērso 17 000 kuģu. Analītiķi gan ar bažām uzdod jautājumu, cik droši ir caur Ziemļkoreju  laist Rietumiem domātas tirdzniecības kravas?

Komunistiskās Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns šonedēļ ieguvis titulu - viņš kļuvis par goda doktoru ekonomikā. Šo pagodinošo grādu piešķīrusi nevis kāda Phenjanas augstskola, bet gan Malaizijas mācību iestāde, vēstīts "The Wall Street Journal" interneta vietnē.

Ārzemju mediji ar šo Čenuna "sasniegumu" raksturo visu valsts filozofiju, kurai ir tieksme krietni piepušķot savas reālas pozīcijās -  arī ekonomikā. Ārpasaulei un saviem iedzīvotājiem valsts stāsta, ka  ir pati lieliskākā pasaulē, un nu to pārvalda  ne tikai iedzimis ģēnijs, bet arī ekonomikas doktors. Goda doktora titulu Ziemeļkorejas diktatoram, kurš pasaules uzmanību pievērsis ar raķešu izmēģinājumiem, kodoltestiem un draudiem sagraut ASV, piešķīrusi Kualalumpurā bāzēta privātā augstskola HELP.

Kims pieņēmis pagodinājumu un tas svinīgi nodots Ziemeļkorejas vēstniekam Malaizijā trešajā oktobrī.Kima Čenuna, kurš par totalitārās valsts līderi kļuva pēc sava tēva Kima Čenira nāves 2011. gada beigās, oficiālā biogrāfija nav pieejama. Pat viņa dzimšanas gads nav precīzi zināms. Saskaņā ar Dienvidkorejas valdības ziņām viņš pasaulē nācis 1983. vai 1984. gadā.

Deviņdesmitajos gados kādu brīdi viņš studējis starptautiskā skolā Šveicē, bet pēc tam militārajā akadēmija Phenjanā Kims jau lepojas ar maršala titulu un ir pasludināts par "ģēniju starp ģēnijiem" un kara mākslas stratēģi.

Kesonas industriālajā parkā, kas atrodas Ziemeļkorejas pusē pie abu valstu robežas, tiek nodarbināti aptuveni 53 000 ziemeļkorejiešu, kas esot nozīmīgs ekonomikas atspaids Ziemeķorejai. Komunistu valsts pārstāvji gan izsakās, ka drīzāk ir runa nevis par Ziemeļkorejas finansiālajiem ieguvumiem, bet gan runa ir par neizmērojamo ieguvumu, ko gūst Dienvidkoreja, nodarbinot ģeniālos komunistu valsts strādājošo prātus. 

2012.gadā industriālajā parkā vidēji  ziemeļkorejietis varēja nopelnīt mēnesī 160 dolāru, kas ir vienā piektā daļa no minimālās algas Dievnidkorejā. Parkā darbojas vairāk nekā 120 Dienvidkorejas uzņēmumu, kas nodarbina kvalificētos no ziemeļu kaimiņu iedzīvotājiem. Tā  darbība Ziemeļkoreju nodrošina ar ārvalstu valūtu nodokļu un darbinieku algu veidā. Ziemeļkoreja  gan nereti šo parku izmantojusi politiskiem mērķiem, piemēram, atsaucot visus strādniekus no parka, tādējādi paralizējot tur strādājošo uzņēmumu darbību. 

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns gan nekautrējies minēt, ka valsts ekonomikas plāni esot grandiozi. Tā viņš pats 11.maijā apmeklējis jaunu un modernu elektroierīču rūpnīcu, kas ražo 'Arirang' viedtālruņus, ziņo Phenjanas oficiālā ziņu aģentūra KCNA. Tie esot pirmie pašas Ziemeļkorejas ražotie viedtālruņi.

Pēdējā gada laikā valstī arvien straujāk pieaugot pieprasījums pēc mobilajiem tālruņiem ar fotokameras funkciju, tāpēc, reaģējot uz tautas vēlmēm, Ziemeļkorejas līderis pat aplūkojis kā norit šī produkta ražošana.Tāpat Ziemeļkorejas līdera Kimam Čenuna uzmanību izpelnījies lidostas projekts, kura arhitekts ir Honkongā strādājošs lietuvietis Karolis Kazlauskas, vēsta portāls "Delfi.lt".

Ziemeļkoreja valsts austrumos Vonsanā vēlas militāro lidostu pārbūvēt par tūristiem domātu, tāpēc sākusi Ķīnā meklēt iespējamo sadarbības partneri, kas projektu varētu realizēt. Čenuns uzskata, ka tas dos labumu ne tikai valsts tēlam, bet arī ekonomikai.

Pats Kazlausks, kurš strādā arī no Šanhajas biroja, stāsta, ka "Mēs iesniedzām projektu Ziemeļkorejā un pēc pusgada Dienvidkorejas mediji jau ziņoja, ka Ziemeļkorejas līderis izvēlējies tieši šo lidostas variantu."Lidostas būvniecības izmaksas plānotas ap 200 miljoniem ASV dolāru (108,6 miljoni latu).

Ķīnas tirdzniecības ministrija septembrī izplatījusi 236 lapaspušu garu sarakstu ar lietām, ko aizliegts eksportēt uz tās izolēto kaimiņvalsti Ziemeļkoreju, vēsta aģentūra "Reuters".

Galvenokārt sarakstā iekļautas "dubultās pielietošanas tehnoloģijas", kas var tikt izmantotas gan civiliem, gan militāriem mērķiem.

Preces sadalītas grupās atkarībā no to iespējamās pielietojamības - kodolieroču, ķīmisko un bioloģisko ieroču programmās.Saraksts apliecinot Ķīnas apņēmību ievērot pret Phenjanu vērstās starptautiskās sankcijas, bet nav paredzētas, lai sodītu Ziemeļkoreju, otrdien precizēja Ķīnas Ārlietu ministrija. 

Lieki piebilst, ka daudz politikas analītiķi ārzemju medijiem norādījuši, ka šāds Ķīnas žests esot samērā liekulīgs, jo pašā Ķīnā sastopamas regulāras cilvēktiesību pārkāpumu pazīmes.Ķīna gan kalpo kā nelikumīgas tirdzniecības ar Ziemeļkoreju koridors, uzskata eksperti. Bažas Rietumiem arī rosina fakts, ka  Ķīnas muitas dienests nepublisko visaptverošus datus par tirdzniecību ar kaimiņvalsti.Šī gada sākumā Ķīna piekrita ANO sankcijām pret komunistisko kaimiņu, tomēr tā joprojām  ir viens no trim lielākajiem Ziemeļkorejas tirdzniecības partneriem.

2012. gadā Ziemeļkoreja par luksusa precēm iztērējusi vairāk nekā 645 miljonus dolāru (332 miljoni latu), kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējā līdera Kima Čenira laikā, vēsta ārzemju mediji.

Tiek uzskatīts, ka tas liecina par Kima Čenuna vēlmi ar dārgām dāvanām nostiprināt savu līdera statusu Ziemeļkorejas vadošajās aprindās.