Ziemeļvalstīs nekustamā īpašuma tirgus sasniedz jaunu rekordu
Foto: morgueFile

Ziemeļvalstu īpašumu tirgus ir būtiski "sakarsis", un arvien vairāk starptautisko investoru cenšas iegādāties reģionā īpašumu, pirms ir par vēlu, vēsta "Bloomberg".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ziemeļvalstu nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmums un aktīvu pārvaldītājs "Newsec", kura portfelī ietilpst vairāk nekā 80 miljardu dolāru vērti klientu fondi, norāda, ka nekustamo īpašumu darījumu skaita pieaugums Eiropas turīgajos ziemeļos šogad, visticamāk, pārsniegs 10%, sasniedzot rekordlielu summu - 60 miljardus dolāru. Tas ir apmēram tikpat daudz, cik Apvienotās Karalistes tirgū, kurā iedzīvotāju skaits ir divreiz lielāks nekā Ziemeļvalstu reģionā.

"Newsec" konsultāciju vadītājs Makss Barklijs teic, ka nekad agrāk nav redzēta tik liela investoru interese. Ziemeļvalstu reģions ir mazs, bet tas ir bagāts, tajā ir stabila politika un dzīvo izglītoti iedzīvotāji. Tie ir parametri, kas piesaista investorus, kuri vēlas atrast stabilu ilgtermiņa naudas plūsmu, ņemot vērā īpaši zemās procentu likmes šobrīd.

Zviedrijā, lielākajā ziemeļvalstu ekonomikā, šā gada pirmajos trīs mēnešos nekustamo īpašumu darījumu apjoms sasniedza 5,3 miljardus dolāru, iezīmējot spēcīgāko pirmo ceturksni līdz šim, lēš "Newsec". Vienlaikus Zviedrijas mājokļu cenas turpina pārsist līdzšinējos rekordus ikreiz, kad tiek publicēti jauni dati. Gada laikā ģimenes māju cenas pieauga par 17%, martā sasniedzot redkorlīmeni. Zviedrijas finanšu ministre Magdalēna Andersone (Magdalena Andersson) norāda, ka ir nepieciešams nodrošināt saprātīgu līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu. Viņa teic, ka pandēmija ietekmējusi tērēšanas paradumus, pēdējā gada laikā cilvēkiem vairāk naudas ieguldot savās mājās, nekā precēs un pakalpojumos. Taču tagad ir nepieciešami pasākumi, lai nodrošinātu, ka mājokļu tirgus burbulis nepārplīst. "Mēs veicam dažādus pasākumus, galvenokārt, lai palielinātu mājokļu piedāvājumu, piemēram, atbalstām investīcijas jaunu mājokļu būvniecībai," teic Andersone.

Komercīpašumu atrast un nopirkt ir arvien grūtāk. Piemēram, vairāksolīšanas rezultātā norvēģu biroja pakalpojumu sniedzējam "Entra ASA" šogad tā arī netika atrasti jauni īpašnieki. "Entra", kura viens no īpašniekiem ir Norvēģijas valsts fonds, norādījis, ka tas izvēlas palikt neatkarīgs, ņemot šī brīža esošās izaugsmes iespējas. Zviedrijas nekustamo īpašumu firmas, piemēram, "Castellum AB", "SBB" un "Fastighets AB Balder" tagad meklē citas vietas, kur ieguldīt naudu. Tā "Blackstone Group Inc.", kas pēdējos gados pastiprina savu klātbūtni Ziemeļvalstīs, lūkoja pēc noliktavu un loģistikas nekustamā īpašuma. Taču tās pēdējais mēģinājums iegādāties šādus aktīvus no "Castellum" neizdevās, jo piedāvājums reģionā ir būtiski sarucis.

Barklijs brīdina, ka piedāvājums turpinās kristies, jo lielie institucionālie investori, piemēram, Ziemeļvalstu pensiju fondi pilda savus portfeļus ar nekustamā īpašuma aktīviem. Viņš norāda uz Oslo kā galveno piemēru, kur 67% galvaspilsētas biroju īpašumu jau kontrolē ilgtermiņa investori.

"Newsec" lēš, ka līdz 2030. gadam institucionālajiem investoriem piederēs aptuveni 20% tirgus, salīdzinot ar aptuveni 12% pašlaik. "Tas nemainīs tirgus darbību ļoti īsā laikā," teic Barklijs. "Taču 4-5 gadu periodā tas ietekmēs kopējos apjomus."

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Nekustamais īpašums Norvēģija Oslo Zviedrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form