Mājsaimniecību īpatsvars, kurās pieejams internets, 2021. gadā sasniedzis 91,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējā iedzīvotāju aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu mājsaimniecībās.
2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, par 1,9 procentpunktiem pieaudzis mājsaimniecību īpatsvars, kurās pieejams platjoslas internets. Ja pērn tas bija 87,6 % mājsaimniecību, tad šogad – 89,5 %. Visplašāk platjoslas internets pieejams Rīgas un Kurzemes reģionos – attiecīgi 91,7 % un 90,1 %, turpretī Latgalē – 84,3 % mājsaimniecību, un, salīdzinot ar 2020. gadu, ir kāpums par 4 procentpunktiem. Pilsētās platjoslas internets pieejams 90,7 %, bet laukos – 87,1 % mājsaimniecību, un gada laikā tā pieejamība laukos palielinājusies par 2,8 procentpunktiem.
2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, par 2,8 procentpunktiem pieauga regulāro interneta lietotāju (lieto internetu vismaz reizi nedēļā) īpatsvars, sasniedzot 89,7 %. Sievietes internetu regulāri lieto biežāk nekā vīrieši, attiecīgi 90 % un 89,3 %. Savukārt iedzīvotāji ar augstāko izglītību internetu regulāri lieto biežāk (98 %) nekā iedzīvotāji ar vidējo (86 %) vai pamatizglītību (88 %).
Visaugstākais regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir Rīgā (92,8 %), Pierīgā internetu regulāri lieto 89,6 % iedzīvotāju, bet Zemgalē nedaudz mazāk – 89,4 %, Kurzemē un Vidzemē regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir attiecīgi 88,4 % un 88,3 %, bet viszemākais – Latgalē (84,5 %). Pilsētās interneta lietotāju īpatsvars ir lielāks nekā laukos – attiecīgi 91,1 % un 89,6 %.
Jauniešu vecuma grupā (16–24 gadi) internetu regulāri lieto 99 % iedzīvotāju, 25–54 gadu vecumā grupā – 96,3 %, bet 55–74 gadu vecumā grupā – 75,9 % iedzīvotāju.
Populārākā ierīce, kurā tiek izmantots internets, ir viedtālrunis vai mobilais telefons – 2021. gadā 79 % iedzīvotāju norādīja, ka izmanto šo ierīci interneta lietošanai, 50,2 % izmantoja portatīvo jeb klēpjdatoru, bet galda (stacionāro) datoru interneta lietošanai izmantoja 36,3 % iedzīvotāju.
Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Populārākās no tām ir internetbankas un elektroniskā pasta lietošana, ko izmanto attiecīgi 80,1 % un 79,2 % iedzīvotāju, bet ziņas ziņapmaiņas lietotnēs sūta 74,9 % iedzīvotāju. Sievietes biežāk nekā vīrieši internetā meklē ar veselību saistību informāciju (attiecīgi 62,8 % un 40,4 %), bet vīrieši nedaudz biežāk nodarbojas ar preču vai pakalpojumu pārdošanu internetā (attiecīgi 13,9 % un 12,9 %). Ar veselību saistītas informācijas meklēšana parāda arī vislielākās atšķirības starp pilsētu un lauku iedzīvotājiem – to izmanto 55,6 % pilsētās dzīvojošie un tikai 45,2 % laukos dzīvojošie.
Jauniešu (16–24 gadi) populārākās aktivitātes internetā, salīdzinot ar 2020. gadu, nav mainījušās, un tās ir elektroniskā pasta lietošana, ziņu sūtīšana ziņapmaiņas lietotnēs un sociālo tīklu lietošana. Senioru (65–74 gadi) populārākās aktivitātes internetā ir ziņu portālu, avīžu vai žurnālu lasīšana tiešsaistē, internetbankas un elektroniskā pasta lietošana.
2021. gadā turpina pieaugt iedzīvotāju sadarbība ar valsts vai pašvaldību iestādēm, izmantojot internetu. Valsts vai pašvaldību iestāžu veidlapas tiešsaistē aizpilda 64,7 % iedzīvotāju, un gada laikā šis rādītājs pieaudzis par 1,3 procentpunktiem. Valsts vai pašvaldību tīmekļa vietnes tiek izmantotas arī informācijas iegūšanai par iestādēm (piemēram, kontaktinformāciju, darba laiku), kā arī, lai lejupielādētu veidlapas izdrukāšanai – šādas darbības veikuši attiecīgi 67,6 % un 36,4 % iedzīvotāju.
Covid-19 dēļ iedzīvotāji šogad biežāk iepērkas internetā, jo iepirkšanās klātienē bija ierobežota. Lai iegādātos dažādas preces un pakalpojumus, internetu izmanto 66,9 % iedzīvotāju, un, salīdzinot ar 2020. gadu, šis rādītājs pieaudzis par 4,1 procentpunktu.
Visbiežāk iedzīvotāji internetā iegādājas apģērbus, apavus vai aksesuārus (61,1 %), ēdienu piegādes no restorāniem vai citiem ēdināšanas uzņēmumiem (33,5 %), datorus, planšetdatorus vai mobilos telefonus un to aksesuārus (29 %), kosmētiku, skaistumkopšanas produktus (28,8 %). Salīdzinot ar 2020. gadu, būtiski pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri internetā iegādājušies apģērbus, apavus vai aksesuārus (par 15,7 procentpunktiem), kā arī ēdienu un dzērienu iegāde – par 15,6 procentpunktiem pieaugusi ēdienu piegādē no restorāniem vai citiem ēdināšanas uzņēmumiem, bet par 10,6 procentpunktiem – internetā no veikaliem vai ēdienu komplektu tirgotājiem.
Covid-19 ietekmējis biļešu tirdzniecību un izmitināšanas pakalpojumu iegādi internetā. Biļešu pirkšana internetā uz sporta pasākumiem samazinājusies no 7,4 % 2020. gadā līdz 1,3 % šogad, bet biļešu pirkšana uz kultūras vai citiem pasākumiem saruka no 32 % līdz 2,5 %. Personu īpatsvars, kuras internetā īrējušas naktsmītnes no uzņēmumiem, samazinājies no 14,7 % līdz 5,9 %, bet naktsmītņu īre no privātpersonām nokritās no 3,7 % līdz 1,3 %.
Būtisks mūsdienu interneta lietošanas aspekts ir personas privātuma aizsardzība. 2021. gadā 48,4 % iedzīvotāju norādīja, ka pirms personas datu sniegšanas internetā izlasīja privātuma politiku, 41,2% nevēlējās sniegt informāciju par savu atrašanās vietu, bet 39,3 % atteicās no savas personīgās informācijas izmantošanas reklāmas nolūkiem. Lietojot sociālos tīklus, 37,5 % ierobežo piekļuvi savam profilam. Lielākā daļa (64,4 %) iedzīvotāju zina, ka sīkdatnes (cookies) var tikt izmantotas, lai piedāvātu personalizētas reklāmas interneta lietotājiem, un 58,1 % norādīja, ka tas viņus nedaudz uztrauc, bet 26,6 % iedzīvotāju norādīja, ka ir mainījuši uzstādījumus interneta pārlūkprogrammā, lai ierobežotu sīkdatnes.
2021. gada aptaujā pirmo reizi tika iekļauti jautājumi par interneta "viltus ziņām" (fake news). Nedaudz vairāk par pusi (52 %) interneta lietotāju norādīja, ka tīmekļa vietnēs vai sociālajos tīklos ir sastapušies ar informāciju vai saturu, ko viņi uzskatīja par nepatiesu vai apšaubāmu. No tiem 40,8 % norādīja, ka informācijas vai satura patiesību ir pārbaudījuši, bet lielākā daļa – 59,2 % to nedarīja. 88,5 % no iedzīvotājiem, kuri veica informācijas vai satura patiesuma pārbaudi, šim nolūkam galvenokārt izmantoja citas tīmekļa vietnes, 37,5 % norādīja, ka patiesuma noskaidrošanai reālajā dzīvē diskutējuši ar citiem, bet 20,8 % sekoja interneta diskusijām par atrasto informāciju vai saturu. Galvenais iemesls, kāpēc informācijas vai satura patiesuma pārbaude netika veikta, ir jau esošas zināšanas, ka informācija, saturs vai avots nav uzticams (šādi norādīja 76,9 % no iedzīvotājiem, kuri neveica informācija vai satura patiesuma pārbaudi), savukārt 7,9 % atzina, ka viņiem pietrūkst prasmju, lai pārbaudītu informācijas vai satura patiesumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
