Astronomijas institūta direktors: mūsu mērījumi starp labākajiem pasaulē
Foto: Liene Kaibe, LU fonda stipendiāte

Latvijas Universitātes Astronomijas institūta (AI) mērījumu precizitāte ir starp desmit labākajām pasaulē, informē AI direktors Kalvis Salmiņš. Laika intervāla mērītāja uzlabojumi ierindo AI starp līderiem satelītu lāzerlokācijas precizitātes jomā.

Ar mecenāta "Mikrotīkls" atbalstu īstenotā projektā modernizēts laika intervāla mērītājs "RTS 2006", kas paredzēts Zemes mākslīgo pavadoņu attāluma mērīšanai. Kā norāda Salmiņš, iznākums ir izcils – mērījumu precizitāte var pieaugt pat divas reizes, salīdzinot ar iepriekšējo mērījumu sistēmas versiju. Paredzams, ka ar jauno sistēmu laika mērījumu kļūda nepārsniegs 10 pikosekundes jeb triljonās daļas no sekundes.

Salmiņš skaidro, ka AI ir viena no 40 Starptautiskā Lāzerlokācijas Servisa stacijām, kuras nodarbojas ar ļoti precīzu Zemes orbītā esošu kosmisko pavadoņu atrašanās vietu mērīšanu.

Satelītu lāzerlokācija tiek izmantota, lai noteiktu koordinātas uz Zemes virsmas, precizētu satelītu kustību orbītā, pārraudzītu kosmisko telpu, kā arī pārbaudītu fundamentālās fizikas teorijas. Tā, piemēram, 2018. gadā veiktā eksperimenta "GREAT" ietvaros, kurā piedalījās arī AI, tika pārbaudīta un apstiprināta Alberta Einšteina relativitātes teorija. Tāpat AI veic mērījumus tādiem procesiem kā tektonisko plašu dreifs, okeānu līmeņu un Zemes gravitācijas lauka izmaiņas.

AI sadarbojas ar Elektronikas un Datorzinātņu institūtu ļoti precīzu laika intervālu mērītāju izstrādē un testēšanā. Latvijā ražotie laika intervālu mērītāji ir vieni no visplašāk izmantotajiem Starptautiskā Lāzerlokācijas Servisa tīklā. Tuvākajā nākotnē ir paredzēts modernizēt "RTS 2006" programmatūru un izstrādāt jaunu kalibrēšanas shēmu.

LU Astronomijas institūts ir Latvijas Universitātes zinātniskais institūts, kas veic starptautiska līmeņa fundamentālus un lietišķus pētījumus astronomijā un ar to saistītajās starpnozarēs. Institūtam ir divas observatorijas – Astrofizikas observatorija Baldonē, Riekstukalnā, un Fundamentālā Ģeodinamiskā stacija Rīgā, LU Botāniskā dārza teritorijā. Observatorijas ir apgādātas ar modernu aparatūru un sekmīgi piedalās starptautisku projektu realizācijā.


Source

DELFI Bizness

Tags

Astronomija Latvijas Universitāte Mikrotīkls Zinātne Inženierzinātnes Tehnoloģijas
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form