Eksperti: robotizācijas process ir pilnveidojams; vērtīgākais joprojām būs cilvēks
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Pēdējo 150 gadu laikā roboti gandrīz ir kļuvuši par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu – cilvēki pie tiem jau ir pieraduši un vairs nepievērš uzmanību. Taču cilvēks joprojām būs vērtīgāks darbinieks nekā robots, trešdien, 3. aprīlī, notikušajā vadītāju konferencē "EBIT" stāstīja uzņēmuma "Mobilly" izpilddirektors Ģirts Slaviņš.

"Pirms 150 gadiem cilvēki laiku pavadīja pie mašīnām, darot mehāniskus darbus, bet šodien roboti to jau ir atrisinājuši un tāpēc mēs varam būt veiksmīgi savu uzņēmumu vadītāji," pauda Slaviņš. Taču joprojām robotizācijas jomā ir liela iespēja to pilnveidot. Piemēram, ir jāpadara esošās lietas cilvēcīgākas.

"Uzņēmumu telefoniem, kam ir automātiskais atbildētājs ar robotizētu balsi, kas stāsta, kādās situācijās jāspiež cipariņš 1, bet kādās 2 – šādi mēs nesakām cilvēkiem "laipni lūdzam", mēs viņus atgrūžam," stāsta eksperts, norādot, ka šāda tendence vērojama laikā, kad cilvēku dzīvēs ir ienākuši viedtālruņi, kad nospiest taustiņu uz tastatūras, lai nonāktu pie vēlamā operatora, vairs nav tik viegli.

Slaviņš ir pārliecināts, ka roboti aizstās cilvēkus, bet to mūsdienu paaudzes vairs nepiedzīvos, jo tas brīdis vēl ir diezgan tālu. Lai kādu ērtu, robotizētu rīku izstrādātu, cilvēki viens otru joprojām saprot labāk: "Tas, kā cilvēki stāsta savas problēmas pa klientu atbalsta tālruni – mākslīgais intelekts vēl 100 gadus jāizglīto, lai tas pats spētu rast risinājumu cilvēka problēmai," konferencē skaidro eksperts.

Asākas problēmas robotizācijā un optimizācijā medicīnas nozarē savā runā izceļ Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas klientu apkalpošanas daļas vadītājs Kaspars Grosu. "Mēs joprojām dzīvojam pasaulē, kur 99% medicīnisko ierakstu Latvijā tiek glabāti papīra formātā. Ja kāds pirms 30 gadiem bija slimnīcā ar iesnām – to var uzzināt no šīs papīra kaudzes," skaidro eksperts, norādot, ka slimnīcās šādi ieraksti saglabājas 75 gadus.

Vienlaikus viņš izceļ citas problēmas – cilvēki rindās gaida vairākus mēnešus, lai saņemtu 10 minūšu garu ārsta konsultāciju. Vairākas dienas vai smagākos gadījumos – vairākus mēnešus – cilvēki gaida testu rezultātus par konkrētu diagnozi. Tāpat notiek tādu datu vākšana, kas nekam neder: "Starp ārstu un pacientu notiek saruna, kurā ārsts jautā, kā pacients jūtas. Viņš atbild, ka jūtas labi. Ārsts jautā, kā pacients ēd. Viņš atbild, ka laikam labi. Uz šādiem datiem bieži vien ārstiem nākas veidot diagnozi. Vai tas ir pareizi? Ļoti šaubos," skaidro Grosu.

Viņš modelē situāciju – pēc desmit gadiem cilvēks sēž dīvānā, skatās televīziju, bet pie durvīm zvana ātrā palīdzība un nāk iekšā. Nosēdina cilvēku dīvānā, sāk apskati, bet cilvēks saka, ka nav slims. "Ātrā palīdzība jums atbild – nekas, pēc trīs minūtēm jums būs sirdstrieka. Kā mēs to zinām? Pasaulē jau ir vērojama tendence, kas pamazām ienāk arī Latvijā – gēnu sekvencēšana," norāda Grosu.

Viņš skaidro, ka tuvākajā laikā pacientam dati par savu veselību piederēs jau no bērnības. Tas dos iespēju jebkurā vietā pasaulē savā telefonā atļaut piekļuvi ārstam X apskatīt savu slimības vēsturi, lai viņš varētu uzstādīt pareizu diagnozi un izrakstīt pareizos medikamentus. "Tuvāko 10 gadu laikā mēs varēsim medikamentus nopirkt tirdzniecības automātos. Zāles vairs nebūs daudzām dienām pēc kārtas, bet būs ar 3D printeri izprintēta viena tablete, kurā būs viss, kas cilvēkam vajadzīgs," norāda eksperts.

Source

DELFI Bizness

Tags

Ātrā palīdzība Veselības aprūpe
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form