Pasaules Veselības organizācija lēš, ka šobrīd vairāk nekā 5% no pasaules iedzīvotājiem jeb 466 miljoni cilvēkiem ir dažādas pakāpes dzirdes zudumi. Latvijā nedzirdīgo iedzīvotāju skaits ir 0,01% jeb 2 000. Šī ir sabiedrības daļa, kas ikdienā ik uz soļa sastopas ar diskrimināciju – nevar lasīt ziņas, runāt pa telefonu un kvalitatīvi piedalīties festivālos.
Taču problēmai ir risinājums – mākslīgā intelekta tehnoloģijas. To ņemam vērā arī mēs, tāpēc "Tilde" ne tikai rada, testē un ievieš mākslīgā intelekta valodu tehnoloģijas biznesa ieguvumiem, bet arī meklē risinājumus, kā valodu tehnoloģijas var palīdzēt risināt dažādas sociālas problēmas. "Tilde" iet kopsolī ar lielo valodu izstrādātājiem, veidojot runas atpazīšanas un sintēzes tehnoloģijas, kuras risina arī pieejamības problēmas.
Šogad "Tilde" kopā ar "Sarunu festivālu Lampa" pirmo reizi izmēģinās un testēs valodas rīku, kas reālajā laikā nodrošinās diskusiju titrēšanu. Pielāgotais "Tildes balss" serviss sniegs iespēju reāllaikā nedzirdīgajiem lietot titrēšanas rīku latviešu valodā.
Mākslīgais intelekts lauž sociālās barjeras
Lielie uzņēmumi, attīstot valodu tehnoloģijas, pārsvarā pievēršas lielajām valodām finansiālo ieguvumu vadīti. "Tildei" ir svarīgi rūpēties par to, lai pasaules līmeņa tehnoloģijas ir pieejamas visai Latvijas sabiedrībai, tai skaitā arī nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem cilvēkiem, kam jebkura valoda ir svešvaloda salīdzinājumā ar zīmju valodu.
Valodu ortogrāfija starp zīmju un latviešu valodu ir atšķirīga, tāpēc lielākais izaicinājums valodu tehnoloģijas attīstīšanai ir gramatiski pareizu tekstu veidošana. Taču šo barjeru var pārvarēt cilvēkam ar tehnoloģijām "sadarbojoties".
Runas tehnoloģijas kvalitāti var uzlabot vairākos runas apstrādes posmos. Pirmajā posmā darbojas runas atpazīšanas algoritms, kas sacīto pārvērš rakstītā tekstā. Savukārt, gramatikas algoritms pēcapstrādes posmā sadala tekstu jēgpilnos teikumos, iespēju robežās arī saliekot interpunkcijas zīmes, lai tas kļūtu lasāms, baudāms un uztverams. Turklāt, lai to nodrošinātu reālajā laikā, visiem šiem procesiem jānotiek dažās milisekundēs.
Festivāls "Lampa" kļūst par testēšanas laboratoriju
"Sarunu festivāls Lampa" kļūs par reālu "testēšanas laboratoriju" šī risinājuma attīstīšanai. Lai tā pilnveide noritētu ātrāk, testēšanas fāzei jābūt pēc iespējas produktīvākai, tāpēc esam priecīgi, ka testēšanas darbi noritēs festivālā, kuru apmeklēs tik daudzi cilvēki, no kuriem ceram iegūt atgriezenisko saikni.
Šis ir lielisks sākums nākotnes projektiem. Nākamā "Tilde" ambīcija būtu izveidot šādu risinājumu televīzijai un radio, kā arī, padarīt to pieejamāku dažādu pasākumu organizatoriem un tiešraižu veidotājiem, tādējādi sniedzot iespēju nedzirdīgo un vājdzirdīgo iedzīvotāju kopienai pieeju aktīvajai informācijas apritei. Viens no labajiem pasaules piemēriem ir daudzu iecienītā "Ted Talks" sarunu sērija, savukārt, runājot par televīziju, jāmin "mazās" islandiešu valodas risinājums, kas tiek aktīvi izmantots gan valsts, gan privāto elektronisko mediju ikdienas raidījumos.
Zīmju valodā runājošajiem iekļaušanās sabiedrības ikdienas norisēs ir izaicinājums
Iedomājieties, ja jums vienīgā iespēja sekot ziņām būtu tikai konkrētos laikos un telekanālā, kas nodrošina surdotulkojumu, bet pasākumu apmeklēšana vispār neiespējama! Pieejamības risinājumu meklēšana notiek lēni, tāpēc lepojamies, ka varam radīt pievienoto vērtību ar šo tehnoloģiju. Šādu risinājumu attīstīšanai nepieciešamas lielas investīcijas, kuras šobrīd, testēšanas posmā, "Tilde" sedz no sava budžeta, pildot sociāli atbildīga uzņēmuma pienākumu.
Mēs esam "diskusijas" aizsācēji, un vēlamies šo redzēt kā sabiedrības, ja ne valsts, konsolidēšanās projektu. Nedzirdīgajai un vājdzirdīgajai sabiedrības daļai nepieciešams pārējās sabiedrības atbalsts un jaunas iekļaušanās iespējas, tāpēc, ja mēs kopīgi varētu izveidot "crowdsourcing" kampaņu, tad tas būtu liels solis pretī šīs sabiedrības daļas ciešākai iekļaušanai dažādos sabiedriskās dzīves aspektos.
"Sarunu festivāls Lampa" direktore Ieva Morica: "Šī gada "Sarunu festivāls Lampa" kļūs vēl iekļaujošāks: festivālā būsim parūpējušies par cilvēkiem ratiņkrēslos; savukārt sarunbiedru loka paplašināšanai notiks zīmju valodas meistarklase, bet dažiem pasākumiem nodrošināts tulkojums zīmju valodā. Turklāt, ar lietotnes "Tildes balss" palīdzību skatuvei "Dzirkstele" tiks nodrošināta runas atpazīšana un transkripcija. Vēlamies, lai festivāls ir vieta vērtīgām sarunām ikvienam Latvijas iedzīvotājam".
"Latvijas Nedzirdīgo savienības" viceprezidente Inese Immure: "Mēs esam ārkārtīgi priecīgi par tik lielu soli pretim nedzirdīgo pieejamības jautājumam. "Tildes balss" nozīmē iespēju arī nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem būt iekļautiem pasākuma saturā. Svarīgi iezīmēt arī to, ka viens no lielākajiem festivāliem Latvijā – "Lampa" – šogad kļūst iekļaujošāks. Tikai kopā darbojoties un vienam otru informējot, rodas sadarbība ar rezultātiem. Ceru, ka "Tildes balss" tiks ievērota kā labs piemērs dažādām valsts institūcijām un pasākumu organizatoriem, lai nedzirdīgie un vājdzirdīgie varētu pilnvērtīgāk iesaistīties dažādās publiskajās aktivitātēs."
Immures kundze informē, ka televīzijas raidījumi, kas nodrošina tulkojumu zīmju valodā, sasniedz ļoti mazu mērķauditoriju, kas prot zīmju valodu. Problēma slēpjas tajā, ka atlikusī daļa nedzirdīgo nemaz neprot zīmju valodu. Lai iemācītos svešvalodu jebkuram dzirdīgajam sākotnēji ir nepieciešamas labas dzimtās valodas zināšanas. Taču zīmju valodas lietotājiem ne vienmēr var derēt titrēti raidījumi, jo latviešu valodas rakstiskā forma nedzirdīgajiem ir kā svešvaloda.
No šejienes arī rodās problemātika – ikdienas televīzijā tikai viena piektā daļa raidījumu tiek titrēta. Immures kundze ir pārliecināta, ja nedzirdīgie būtu spiesti lasīt titrus biežāk, tad viņiem būtu plašāks latviešu valodas krājums. Labs piemērs šai problēmai ir ārzemēs strādājošie nedzirdīgie. Piemēram, Lielbritānijas televīzijai liela daļa programmu tiek titrētas, tāpēc nedzirdīgie ir spiesti lasīt angļu valodā, kas nozīmē to, ka viņu angļu valodas vārdu krājums ir labāks par dzimtās valodas.
Lielisku piemēru nedzirdīgo pieejamības jautājumā rāda mūsu kaimiņi Lietuvā. Katru gadu pilsētas svētkos pasākumi tiek tulkoti zīmju valodā. Tikmēr Zviedrijā katras pašvaldības mājas lapai ir ieviesta zīmju valodas versija. Salīdzinājumam, Latvijā pagājušajā gadā notika tikai viens pašvaldības rīkots pasākums, kas saistīts ar iedzīvotāju līdzdalību. Arī informācija zīmju valodā par nesen notikušajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām nedzirdīgajiem nebija pieejama vispār.
"Latvijas Nedzirdīgo savienības" viceprezidente Inese Immure: "Katru gadu "Latvijas Nedzirdīgo savienība" cīnās par nedzirdīgo un vājdzirdīgo tiesībām, tāpēc ir prieks, ka tik liels uzņēmums, kā "Tilde", ir pievērsies reāla risinājuma izstrādei. Tagad vien atliek cerēt, ka domes un pašvaldības iesaistīsies šī rīka attīstīšanā un praktiskā pielietošanā. Kā viens nedzirdīgais teica, nav ērti dzīvot dzirdīgo sabiedrībā, kad tevi nepieņem un nesaprot".
"Tildes Balss" tiks izmantota 13 diskusijās, kas notiks skatuvē "Dzirkstele". Lampas mājas lapā ierakstot atslēgas vārdus "Tildes balss" iespējams atrast, kurām diskusijām tiks nodrošināta reāllaika titrēšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
