Plāno izmantot mobilo operatoru datus iedzīvotāju skaita un kustības noteikšanai, operatori bažīgi
Foto: DELFI/ Publicitātes attēli

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) plāno izmantot mobilo operatoru datus oficiālās statistikas nodrošināšanai, vienlaikus mobilo sakaru operatori pauž bažas par to, kā šie dati tiks izmantoti, kāds būs Datu valsts inspekcijas skatījums saistībā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) prasībām, galu galā – cik tas viss izmaksās un kāds būs Latvijas sabiedrības ieguvums.

Šā gada janvārī stājās spēkā grozījumi Elektronisko sakaru likumā, kas paredz tiesības statistikas nodrošināšanai izmantot mobilo operatoru rīcībā esošos datus. CSP ieskatā tie ļaus uzlabot oficiālo statistiku par iedzīvotāju skaitu Latvijas ciemos, precīzāk aprēķināt tūrisma statistiku, novērtēt iekšzemes kopproduktu un iegūt datus par regulārām iedzīvotāju plūsmām.

CSP Informācijas un komunikācijas departamenta direktors Uldis Ainārs skaidro, ka mobilo operatoru datus vēlas izmantot precīzākai iedzīvotāju skaita noteikšanai, svārstmigrācijas plūsmu noteikšanai – tās ir cilvēku plūsmas uz mājām, darbavietu u. tml. Piemēram, mazumtirdzniecības uzņēmumam "Maxima" ir veikali visā Latvijā, bet visi darbinieki tiek uzskaitīti pēc tā reģistrācijas vietas, un tā ir Rīga. "Mobilie dati ir vienīgais avots, kā objektīvi novērtēt, kur tiešām cilvēki atrodas – pa dienu, naktī, vai ir otra – vasaras – māja, kas tiek izmantota siltajos gada mēnešos, utt.," norāda Ainārs.

No attiecīgajiem datiem izriet arī vairāki atvasinātie rādītāji – var precīzāk novērtēt maksājumu bilanci, tūrisma nozares pienesumu iekšzemes kopproduktā. Savukārt pašvaldības var labāk plānot sabiedriskā transporta plūsmu un tīklu. "Piemēram, ja vēlamies noteikt tūristu skaitu no Lietuvas uz Liepāju, bez mobilajiem datiem to ir ļoti grūti noteikt – jā, viesnīcas oficiāli uzskaita savus apmeklētājus, bet tādi servisi kā "Airbnb" nesniedz šādu informāciju," teic Ainārs.

Pretrunīga situācija

Mobilā operatora "Tele2" ieskatā CSP vēlme iegūt datus no mobilo sakaru operatoriem ir saistīta ar datu drošības riskiem un papildu resursu ieguldīšanu no mobilo operatoru puses, jo nepieciešams izveidot un pielāgot iekšējās sistēmas, lai konkrētos datus varētu piegādāt un tas nepārkāptu stingrās personas datu aizsardzības prasības. "Piesardzīgus mūs dara tas, ka nav īsti saprotams, ko valsts ar šiem datiem iesāks, kā tos uzglabās un kas segs izmaksas, lai attiecīgo datu apkopošanu veiktu. Mūsuprāt, datu apkopošanai un analīzei ir jābūt ar skaidru un konkrētu mērķi, lai tie dotu pievienoto vērtību valsts un uzņēmējdarbības vides attīstībai, par ko mums šobrīd ir šaubas," norāda "Tele2" pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Līdzīgi situāciju vērtē arī sakaru operatora "Bite" Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Oksana Stankeviča: "Šobrīd ir vairāki neskaidri jautājumi. Pirmkārt, kādi dati mobilo sakaru operatoriem būs jāpiegādā un kā tieši tie tiks izmantoti, interpretēti. Tā kā šobrīd normatīvie akti paredz CSP iespēju pieprasīt mobilos datus divreiz gadā, nav saprotama šo datu pievienotā vērtība statistikā. Otrkārt, būtu jāsaprot, vai ir paredzēts kāds drošs, Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām atbilstošs tehnoloģisks nodrošinājums informācijas apmaiņai starp mobilo sakaru operatoriem un CSP. Un, treškārt, neskaidrs ir jautājums par nepieciešamajiem finansiālajiem resursiem, kas radīsies visām iesaistītajām pusēm gan datu nodrošināšanā, gan apkopošanā, un atdevi tiem iepretim."

Lai arī daudziem šajā procesā iesaistītajiem bažas rada tieši datu apstrāde un izmantošana un svarīgs ir Datu valsts inspekcijas redzējums šajos jautājumos, Datu valsts inspekcija vairāk nekā mēneša laikā tā arī nav atradusi iespēju atbildēt uz portāla "Delfi" uzdotajiem jautājumiem un skaidrot situāciju.

Ainārs piekrīt, ka šobrīd situācija ir neskaidra, jo nav īsti saprotams, kas ir atļauts un kas ne Vispārīgās datu aizsardzības regulas sakarā. Piemēram, Igaunijas Banka, kas valstī ir oficiālā statistikas apkopotāja, uzskata, ka statistika regulas izpratnē ir izņēmums, jo atsevišķi panti paredz plašākas tiesības izmantot administratīvos un citus privātos datus statistikas nolūkos.

Privātie piesardzīgi

Šobrīd mobilie operatori ir samērā piesardzīgi, jo tiem nav īsti skaidrs, kādus resursus informācijas apstrāde prasīs, kādiem nolūkiem šie dati tiks izmantoti un kam tie būs pieejami. Tā ir visai sensitīva informācija, un neviens operators nevēlas, lai tā nonāktu kādu "nepareizo" personu vai organizāciju rokās. Bažas rada arī iespējamās biznesa intereses, jo, protams, dati ir vērtība un rada biznesa iespējas. Piemēram, kompānija "Telia", kurai pieder "Latvijas Mobilā telefona" daļas, piedāvā pakalpojumu "Crowd Insights".

Šobrīd mobilie operatori ir samērā piesardzīgi, jo tiem nav īsti skaidrs, kādus resursus informācijas apstrāde prasīs, kādiem nolūkiem šie dati tiks izmantoti un kam tie būs pieejami. Publicitātes foto.

"Spēks šajos datos ir tikai tad, ja saliek kopā visu triju mobilo operatoru datus, jo, piemēram, var gadīties situācija, ka viens operators ir uzvarējis pašvaldības konkursā par sakaru nodrošināšanu tās darbiniekiem, pēc kāda laika uzvar cits, bet tas jau nenozīmē, ka samazināsies ekonomiskā aktivitāte reģionā," skaidro Ainārs.

Līdz ar grozījumiem Elektronisko sakaru likumā (red. – skatīt 71.3 pantu) tiek strādāts pie attiecīgiem MK noteikumiem. Saprotams, ka mobilie operatori vēlas drošības sajūtu saistībā ar datu izmantošanu, tāpēc CSP ir vēlme šos noteikumus izstrādāt pēc iespējas detalizētākus, lai mobilajiem operatoriem nebūtu iemesla bažām.

Mācās no igauņiem

Lai labāk izprastu šos procesus, CSP sadarbojas ar Igaunijas kolēģiem, kuriem jau ir pieredze šādu datu apstrādē un izmantošanā. Piemēram, igauņi jau vairākus gadus mobilo datu informāciju veiksmīgi izmanto tūrisma statistikā un neplāno to pārtraukt saistībā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanu.

Igauņi jau vairākus gadus mobilo datu informāciju veiksmīgi izmanto tūrisma statistikā un neplāno to pārtraukt saistībā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanu.

Runājot par datiem, ir vairāku līmeņu dati. CSP nav plānu izmantot personalizētus datus. Personu dati, tālruņa numuri tiks aizstāti ar nejaušām simbolu virknēm. Iestāde vēlas saņemt notikumu datus, ja cilvēks ir veicis zvanu, nosūtījis īsziņu, informāciju, kurā vietā viņš ir atradies. Ainārs skaidro, ka šie dati ir operatoru rīcībā, tie jāglabā 18 mēnešus. Tomēr šiem datiem nav nozīmes, ja nav zināmas antenu atrašanās vietas, pārklājums u. tml. "Mums vēl pašiem nedaudz jāpamācās, jāpavērtē igauņu pieredze. Šis ir pirmais solis, jāvirzās pakāpeniski, pēc tam jau varam domāt par padziļinātiem datiem," atzīst Ainārs. Piemēram, igauņi jau runā par tādiem datiem, kas iegūti, kad ierīces, cilvēkam nezinot, sazinās ar torni. Tas ir nepieciešams operatoriem, lai zinātu, pie kura torņa ierīce ir pieslēgusies, un spētu nodrošināt ātrāku savienojumu. Tie ir daudz detalizētāki dati ar daudz biežāku regularitāti.

Igauņi līdzšinējā pieredzē ik pa laikam datos atklājuši kādas nepilnības. Turklāt mobilos datus nevar izmantot, nezinot ģeogrāfiju. Piemēram, igauņu mobilo datu analīzes uzņēmums "Positium" izmanto antenu pārklājumu, virzienus, tie ir daudz precīzāki dati. Antenu pārklājumu teritorija tiek aprēķināta, ņemot vērā azimutu, antenas augstumu, leņķus u. c.

CSP ir iecerējusi, ka visi dati no operatoriem pa taisno nonāks iestādē. Piemēram, Igaunijā datus vispirms apstrādā uzņēmums "Positium" – un tikai tad tie tiek nogādāti centrālajai bankai. "Negribam, lai šie dati pamestu Latviju, visu plānojam darīt šeit uz vietas. Starpnieks varētu vienīgi nodrošināt algoritmus, "iztīrīt" datus," skaidro Ainārs.

Interese arī par citiem privātajiem datiem

Runājot par laiku, kad sabiedrība varētu redzēt pirmos statistikas datus, kas iegūti, izmantojot mobilo operatoru datus, CSP vērtē, ka tas varētu notikt pēc gada, pusotra. "Mums ir jāizveido laikrindas, jāpieslīpē metodes un jāizdara secinājumi. Es ikdienā strādāju ar datiem, bet par tiem nevar runāt, kamēr tie nav redzēti, "pataustīti", sarēķināti. Citādi tā ir tikai teorija," teic Ainārs.

Vērtējot citu nozaru privāto uzņēmumu datus, kurus varētu izmantot statistikai, CSP lēš, ka tie varētu būt lielveikalu dati. Šobrīd novērotāji, lai noteiktu inflāciju, patēriņa cenu indeksu, staigā pa veikaliem un ievāc datus, tomēr to varētu darīt diezgan automātiski sadarbībā ar veikaliem, paaugstinot efektivitāti. Jau šobrīd notiek CSP un mazumtirgotāju sarunas. Tāpat CSP interesē elektrības skaitītāju rādījumi, lai varētu saprast, vai īpašumā dzīvo cilvēki.

Tags

Telekomunikācijas Bite Latvija Centrālā Statistikas pārvalde Lasāmgabali LMT Maxima Tele2

Comment Form