Kā raksta "Popular Science", zinātnieki akumulatorā litija vietā izmantojuši zelta nanovadu. Eksperimenta mērķis bija radīt cietvielu bateriju, taču izmēģinājuma gaitā akumulators izturējis ap diviem simtiem uzlādes un izlādes ciklu, zaudējot tikai piecus procentus sākotnējās ietilpības.
Parastajā litija baterijā kā elektrolīts tiek izmantots šķidrums, taču īssavienojuma vai intensīvas slodzes gadījumā baterija sāk virt, radot viegli uzliesmojošas gāzes. Piemēram, īssavienojuma gadījumā litija jonu akumulatori izdala ūdeņradi, kas gaisā var radīt sprādzienbīstamu sajaukumu. Pēc zinātnieku domām, izmantojot elektrolītu gēlu, kurā iegremdēti zelta nanovadi, tiktu radīts drošs cietvielu akumulators.
Jaunajā izstrādē nanovadi pārklāti ar plānu mangāna oksīda kārtu, bet elektrolītiskais gēls akumulatorā darbojas kā papildu drošības sistēma. Eksperimentu gaitā nanovadi, kas darbojas kā baterijas lādiņš, uzlādējās un izlādējās gan elektrolītiskajā gēlā, gan bez tā. Bez gēla jau pēc četriem tūkstošiem ciklu korozija bija ievērojama, bet ar gēlu tā nebija manāma pat pēc simts tūkstošiem ciklu.
Pēc projekta vadītāja Redžinalda Pennera vārdiem, jaunā akumulatora darba mehānisms pagaidām nav skaidrs. Tāpat nav skaidrs, vai varēs izmantot jaunos akumulatorus patēriņa elektronikā. Lai arī izmantots visai neliels zelta daudzums, šādu barības elementu izmaksas var izrādīties pārāk lielas.
Pētījums publicēts 2016. gada 21. aprīlī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
