Foto: LETA
Bijušais Latvijas energoapgādes kompānijas "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons atstājis darbu nesen dibinātās kompānijas "Heimdal Skonto Latvia" valdē, liecina "Lursoft" informācija.

Miķelsona vietā kompānijas valdē iecelta Ilona Strode. Savukārt "Heimdal Skonto Latvia" valdē darbu turpina norvēģis Frūde Botnevīks (Frode Botnevik). Izmaiņas Komercreģistrā iegrāmatotas ceturtdien.

Stode ir arī vienīgā valdes locekle kompānijā "Baltijas Betons".

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka "Heimdal Skonto Latvia" Komercreģistrā tika iegrāmatota šogad 11.septembrī. Kompānijas pamatkapitāls ir 100 tūkstoši latu, un tās vienīgais īpašnieks ir Norvēģijas "Heimdal Skonto Norway". Kompānijas, kuras juridiskā adrese uzrādīta Ventspilī.

Internetā atrodamā informācija liecina, ka "Heimdal Skonto Norway" pamatdarbība ir saistīta ar programmēšanas pakalpojumiem.

Savukārt "Lursoft" informācija liecina, ka Botnevīks ir arī valdes priekšsēdētājs kompānijā "HBSI Production", kas reģistrēta tieši tajā pašā adresē, kurā "Heimdal Skonto Latvia", un nodarbojas ar daudzdzīvokļu ēku un viesnīcu būvniecībai paredzētu moduļbloku ražošanu un pārdošanu. "HBSI Production" vienīgais īpašnieks ir Norvēģijas "Heimdal Byggsystem International".

 Miķelsonam 2010.gada jūnijā bija jāatstāj "Latvenergo" valdes priekšsēdētāja amats saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu. Viņš no 2011.gada jūnija vidus arī atradās apcietinājumā, taču 19.augustā pret 50 tūkstošu latu drošības naudu tika atbrīvots no cietuma.

Saistībā ar "Latvenergo" amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām laikā no 2006.gada līdz 2010.gada jūnijam KNAB 2010.gada 14.jūnijā sāka kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, ko izdarījusi organizēta grupa. Iespējamie noziegumi saistīti ar publiskajiem iepirkumiem un rekonstrukcijas darbiem. Toreiz kriminālprocesa ietvaros bija arī aizturētie, no kuriem vairāki strādāja valsts uzņēmumos "Latvenergo" un "Sadales tīkls".

KNAB aizdomās turētos vainoja vairāk nekā 1,2 miljonu eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā.

Tāpat ziņots, ka KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šogad septembrī žurnālistiem pastāstīja, ka prokuratūrai nodotajā "Latvenergo" lietā lūgts apsūdzēt 17 personas saistībā ar amatpersonu kukuļošanu uzņēmuma realizētajos Pļaviņu HES un TEC-2 rekonstrukcijas projektos. Kopumā "Latvenergo" amatpersonām un darbiniekiem, pēc KNAB uzskata, kukuļos nodoti aptuveni astoņi miljoni eiro, kā arī iesaistītajām personām bija ieplānots nodot vēl vairākus miljonus eiro.

Četras bijušās "Latvenergo" amatpersonas lūgts apsūdzēt par kukuļņemšanu, turklāt divas no viņām – arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Četrus ārvalstu uzņēmumu pilnvarotos pārstāvjus lūgts apsūdzēt par kukuļdošanu, savukārt astoņas personas – par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un vienu no šīm personām – arī par starpniecību kukuļošanā, kas izdarīta atkārtoti. Uzņēmumu pārstāvji ir Spānijas, Turcijas un Zviedrijas pilsoņi. Vēl vienu personu lūgts apsūdzēt par starpniecības kukuļošanā atbalstīšanu. Lietā iesaistīto vārdus un amatus KNAB neatklāj.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!