Latvijas Pasts ir gatavs pasta tirgus pilnīgai liberalizācijai 2013.gada 1.janvārī, jo patlaban jau strādā konkurences apstākļos, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" teica Latvijas Pasta jaunais valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.
"Patlaban gandrīz visās tradicionālās pasta jomās strādājam konkurences apstākļos. Pakas piegādā dažādi kurjerpasti. Arī ar vēstuļu piegādi nodarbojas konkurenti, tādēļ jau zināmā mērā strādājam brīva tirgus apstākļos. Vēstuļu korespondence veido apmēram pusi no visiem pasta ieņēmumiem. No šīs puses aptuveni 60%-70% ir juridisko personu sūtījumi, rēķini, vēstules un paziņojumi. Šajā segmentā jau strādājam brīvās konkurences apstākļos," teica Kleinbergs.
Sarunā ar "Nozare.lv" Kleinbergs norādīja, ka no Latvijas Pasta it kā monopola ir palicis ļoti maz, un tā atcelšana sakarā ar pasta tirgus pilnīgu liberalizāciju nekādas būtiskas izmaiņas konkurences ainā neieviesīs.
Pasta likuma pārejas noteikumi vienīgi paredz, ka Latvijas Pastam, kas patlaban ir universālā pakalpojuma sniedzējs, ir nosacīts monopols piegādāt vēstules ar svaru līdz 50 gramiem. Taču arī pasta konkurenti var sniegt šādu pakalpojumu, ja sūtījumu tarifs 2,5 reizes vai vēl vairāk pārsniedz tarifu, kas attiecībā uz pirmās svara grupas visātrākās piegādes kategoriju noteikts pasta komersantam, kas sniedz universālo pasta pakalpojumu Latvijas Pastam.
Kleinbergs uzskata, ka Latvijas Pasta ieņēmumi no vēstuļu korespondences turpinās kristies no 2010.gada līmeņa, kad tie bija 21 miljons latu.
"Vēstuļu apjomi pēdējos gados ir kritušies par aptuveni 10% gadā. Daudzi pāriet uz elektroniskajiem saziņas līdzekļiem. Latvijā šis pakalpojums, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, vienmēr ir bijis zemākā līmenī, ja skatāmies uz sūtījumu skaitu uz vienu mājsaimniecību," Kleinbergs informēja.
Ir valstis, kur sūtījumu skaits ir daudz lielāks. Kā liecina starptautiskās pasta apvienības "Universal Postal Union" (UPU) datubāzes jaunākie - 2008.gada - dati, Latvijā caurmērā nosūtīto vēstuļu skaits uz vienu iedzīvotāju bija 65,45. Lielbritānijā šis skaitlis bija 314 vēstules, bet Somijā - 536 vēstules. Lietuvā nosūtīto vēstuļu skaits bija nedaudz zemāks - 54,95 vēstules, ar tendenci kristies. 2010.gadā Lietuvā šis skaits bija 47,42 vēstules, bet par Latviju jaunāku datu UPU datubāzē nav, konstatēja biznesa portāls ''Nozare.lv''.
"Nozare.lv" gan pārliecinājās UPU mājaslapā, ka šie dati nav salīdzināmi, jo UPU vēstuļu sūtījuma definīcija attiecas tikai uz starptautiskajiem sūtījumiem, kamēr katras valsts iesniegtos datos, kur arī iekļauti iekšzemes sūtījumu dati, balstās uz atšķirīgām "vēstules" definīcijām.
Kā teica Kleinbergs, Latvijas Pasts arī nākotnē cer sniegt universālo pakalpojumu (minimālu pasta pakalpojumu klāstu visā Latvijas teritorijā), piedaloties konkursā saņemt universālā pakalpojuma sniedzēja statusu.
"Universālā pakalpojuma sniedzējs ir jāizvēlas konkursa kārtībā. Tam arī segs zaudējumus par universālā pakalpojuma sniegšanu visā Latvijā par fiksētu samaksu. Latvijas Pasts piedalīsies konkursā brīdī, kad tas tiks izsludināts," Kleinbergs sacīja.
Līdz šim Latvijas Pasts galvenokārt saņēmis kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies, piegādājot presi lauku rajonos. Pērn pasts saņēma 2,8 miljonus latu par 2010.gadā radušies zaudējumiem. Kā sacīja Kleinbergs, 2011.gada iespējamo zaudējumu apjoms vēl nav aprēķināts. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pastam noteiktās universālā pakalpojuma saistības cita starpā paredz, ka Latvijas Pasts sniedz abonētu preses izdevumu piegādi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
