Foto: stock.xchng

Lietuvas kompānijas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pārvaldītā energokompānija "E energija" ierosinājusi starptautiskās arbitrāžas procedūras pret Latviju un iesniegusi Vašingtonā bāzētajā Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā (ICSID) prasību 25 miljonu litu (5,1 miljonu latu) apmērā.

Kā apgalvo "E energija", pildot līgumu ar Rēzeknes pašvaldību, tā no 2004.gada investējusi Rēzeknes rajona siltumsaimniecības modernizācijā, bet 2008.gadā Rēzeknes rajona pašvaldība steidzamības kārtā pirms laika lauzusi uz 30 gadiem noslēgto siltumsaimniecības nomas līgumu un, neatlīdzinot investīcijas, izmantojusi bruņotus policijas spēkus, pārņemot gan aktīvus, kas modernizēti un uzlaboti par privātā investora līdzekļiem, gan aktīvus, kas piederējuši pašam investoram.

Ņemot vērā, ka par atsevišķas pašvaldības lēmumiem bez atlīdzības nacionalizēt privātā investora īpašumu ir atbildīga valsts, Lietuvas kompānija divus gadus veikusi sarunas ar Latvijas valdību par kompensāciju, bet šīs sarunas beigušās bez rezultātiem, tādēļ kompānija nolēmusi taisnību meklēt starptautiskajā šķīrējtiesā.

"E energija" apsūdz Latviju, ka tā nav nodrošinājusi objektīvu un taisnīgu kompānijas investīciju aizsardzību, paverot iespēju tās bez atlīdzības nacionalizēt.

Kompānija pieprasa atlīdzināt tai visu kaitējumu, ko radījusi Latvijas institūciju darbība un zināmos gadījumos arī bezdarbība, negarantējot pilnīgu un pienācīgu privāto investīciju aizsardzību un tādējādi pilnībā sagraujot kādreizējo ienesīgo un perspektīvo privāto biznesu un padarot to bezvērtīgu.

"E energija" vadītājs un akcionārs Virgīnijs Strjoga pastāstījis, ka Latvijas Republikai izvirzītās prasības summa sasniedz aptuveni 25 miljonus litu, bet abu pušu tiesāšanās izdevumiem varētu būt vajadzīgi vēl 10 miljoni litu.

Uzņēmumu grupa "E energija", kas viena no pirmajām Lietuvā sāka nodarboties ar privātām investīcijām siltumsaimniecībā, šobrīd pēc līgumiem ar pašvaldībām nomā un renovē siltumsaimniecības Lietuvā, Latvijā un Ukrainā.

2000.gadā tā tika noslēgusi siltumsaimniecības nomas līgumu arī ar Lietuvas Ukmerģes rajona pašvaldību, kas pēc desmit gadiem sekoja Rēzeknes paraugam un vienpusējā kārtā pirms laika pārtrauca nomas līgumu. Kompānija šobrīd Lietuvas tiesās cenšas piedzīt no pašvaldības atlīdzību par šai laikā veiktajām investīcijām un saviem aktīviem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!