Foto: Pixabay
Visai pasaulei pāri veļas liels inflācijas vilnis. Tas nav saudzējis arī Eiropas Savienību, kur katrs šī gada mēnesis ir nācis ar jaunu inflācijas rekordu. Tomēr ir vērojamas lielas atšķirības inflācijas viļņa apmēros pa valstīm. Aprīlī gada inflācija jeb patēriņa cenu kāpums Latvijā bija 13%, kas bija ceturtais augstākais rādītājs Eiropas Savienībā. Vēl straujāk cenas auga vien pārējās Baltijas valstīs un Čehijā. Tajā pašā laikā aprīlī gada inflācija Skandināvijas valstīs bija tikai ap 6% līdz 7%. Kāpēc tā?

Viens no iemesliem ir tas, ka Latvijā iedzīvotāju ienākumu līmenis ir būtiski zemāks nekā Eiropas ziemeļos, tāpēc lielāku daļu tēriņu veido tādas pamatvajadzības kā pārtika, izmaksas ar mājokli saistītajiem pakalpojumiem un, īpaši reģionos, arī degviela – preces un pakalpojumi ar šobrīd straujāko cenu kāpumu. Latvijā šīm vajadzībām tiek atvēlēti aptuveni 40% no iedzīvotāju maciņa, bet Skandināvijas valstīs gandrīz uz pusi mazāk. Latvijas iedzīvotāji ir pamatoti nobažījušies, ka augstā inflācija šogad apēdīs ienākumu kāpumu. Situācija gan, visticamāk, uzlabosies nākamajos gados.

Naudas spēja pirkt kūst kā Olafs animācijas filmā "Ledus sirds"

Pagājušajā gadā vidējā alga Latvijā auga par nepilniem 12%, vecuma pensija – par nepilniem 7%. Tas bija ievērojami straujāk par 3,3% inflāciju. Pērn bija 11. gads pēc kārtas, kad palielinājās Latvijas iedzīvotāju pirktspēja. Tomēr šis gads būs atšķirīgs. Ienākumu kāpums netiks līdzi milzīgajam cenu lēcienam. Reālā alga, rādītājs, kas ņem vērā inflāciju, šī gada pirmajā ceturksnī samazinājās par teju 3%. Arī banku kontos un "zem spilvena" uzglabātās naudas vērtība ir sākusi strauji kust. Ja pagājušā gadā atvilktnē bijāt aizmirsis astoņas desmit eiro banknotes, tad šobrīd viena no tām ir nosacīti izkususi. Šodienas cenās ar 80 eiro varam nopirkt tikpat daudz cik pirms gada ar 70 eiro. Ar grūtībām saskaras arī uzņēmēji. Celt algas inflācijai pielīdzināmā ātrumā daudzos gadījumos uzņēmumam nozīmē ciest zaudējumus. Alternatīva ir pārnest izmaksas un pircēju, t.i. celt sava produkta vai pakalpojuma pārdošanas cenu un riskēt ar pārdošanas apjomu kritumu vietējā tirgū vai konkurences priekšrocību zaudēšanu eksporta tirgos. Savukārt, neceļot algas pietiekamā apmērā, jau atkal varam piedzīvot to, ka cilvēki dodas strādāt uz bagātākām Eiropas valstīm, tādējādi uzliekot vēl lielāku spiedienu jau tā saspringtajam darba tirgum.

Augstā inflācija ir skaidrojama gan ar pandēmijas radītajiem saspīlējumiem pasaules piegāžu ķēdēs un lielo pieprasījumu, gan ar ne pārāk dāsnajām augu valsts produktu ražām pasaulē pērn, bet pēdējā laikā arvien vairāk cenu kāpumu virza sekas karam Ukrainā, tai skaitā, Krievijai piemērotās sankcijas. Turklāt daudzviet, tai skaitā Latvijā, inflācijas augstākais punkts vēl ir priekšā. Par augsto inflāciju nobažījušies ir ne tikai sabiedrība, bet arī daudzu valstu centrālās bankas, kuru uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti. Lai to panāktu, centrālās bankas īsteno monetāro politiku, ar dažādu instrumentu palīdzību ietekmējot procentu likmes un naudas daudzumu ekonomikā, kas savukārt palīdz vadīt kopējo pieprasījumu un vismaz pieprasījuma puses radīto inflāciju. Lai nelietu klāt eļļu inflācijas ugunij, Eiropas Centrālā banka (ECB) ir sākusi ierobežot savu atbalstu ekonomikai. Tā pakāpeniski mazina "naudas drukāšanas" tempu, sašaurinot aktīvu iegādes programmas, un plāno sākt celt tās pārziņā esošās procentu likmes. Šādi lēmumi pa ķēdīti arvien vairāk ietekmē un ietekmēs arī privātpersonu, uzņēmumu un valdību aizņemšanās izmaksas un attiecīgi arī apetīti finanšu tirgos. Procentu likmes ir bijušas vēsturiski zemā līmenī jau vairākus gadus, un ir skaidrs, ka ārkārtīgi zemo procentu likmju periodam kādreiz bija jābeidzas. Vienlaikus lielā nenoteiktība un ziņas par ekonomikas atdzišanu mudinās ECB saglabāt piesardzību. Lai gan procentu likmes augs, tas, visticamāk, nebūs straujš un ilgs kāpums. Ko darīt cilvēkiem, lai šādos apstākļos nezaudētu esošo uzkrājumu vērtību.

Ieguldot finanšu tirgos, aizvien ir iespējas apsteigt inflāciju

Tik augstas inflācijas apstākļos labākā situācijā, protams, ir tie, kuri savus brīvos naudas līdzekļus sāka ieguldīt jau 5 vai pat 10 gadus atpakaļ. Tā, piemēram, ienesīgums ieguldījumu fondam vai biržā tirgotajam fondam (ETF), kas pasīvi seko līdzi MSCI World indeksam, pēdējo 5 gadu laikā sasniedz 38%, savukārt 10 gadu laikā – pat 112%. Tas apliecina, ka ar ilgtermiņa ieguldījumiem ir iespējams apsteigt inflāciju. Ne tik pozitīva aina gan šobrīd varētu pavērties tiem, kas ieguldīt sākuši salīdzinoši nesen piemēram 1 gadu atpakaļ, jo dēļ ģeopolitiskās situācijas un inflāciju ierobežojošajiem centrālo banku pasākumiem un citiem notikumiem, to ieguldītāju ieguldījumu vērtība ir samazinājusies par aptuveni 9%. Taču te jāatzīmē, ka krīzes un korekcijas tirgos nav nekas jaunos, jo pēdējo 20 gadu laikā finanšu tirgi ir pieredzējuši dažādas turbulences, piemēram, 2008.gada finanšu krīzi un neseno Covid-19 krīzi, taču ilgtermiņā tie arvien ir atkopušies no kritumiem un spējuši pelnīt.

Līdz ar to pieredzējušiem investoriem ir mazāks satraukums par šī brīža kritumiem finanšu tirgos un augsto inflāciju, nekā mazāk pieredzējušiem ieguldītājiem, kuriem rodas bažas – turpināt ieguldīt vai pārdot savas akcijas? Savukārt citiem ir jautājums – vai šobrīd ir labs brīdis, lai sāktu ieguldīt? Nav vienas noteiktas pareizās atbildes, jo gan tirgus kritumu, gan kāpumu brīžos šķiet, ka tūlīt lielie akciju tirgus rekordi beigsies, un tirgus zemākajos punktos ir satraukums, ka varbūt jānogaida, jo varbūt tirgus vēl kritīs. Arī tagad raugoties uz tā saucamo Fear and Greed indeksu, kas atspoguļo investoru sentimentu, varam redzēt, ka tas atrodas zemākajā punktā, kādā pēdējo reizi ir atradies 2009. gada martā, kas principā bija lielās finanšu krīzes noriets pirms tirgi sāka atkal kāpt uz augšu.

Likumsakarīgi, ka pieaugoša inflācija, karš, piegāžu ķēžu problēmas, potenciāla energoresursu krīze, centrālo banku monetārās politikas atbalsta mazināšana investoriem rada bailes un tas atstāj iespaidu uz finanšu tirgiem. Principā šobrīd ir maz drošu vietu, kur patverties, lai savu naudu pasargātu no tirgus kritumiem un inflācijas, jo līdz ar lielāko daļu akciju vērtību lejupslīdi piedzīvo arī obligācijas, zelts un tādi spekulatīvi ieguldījumu risinājumi kā kriptovalūtas. Arī peer-to-peer ieguldījumi varētu sagaidīt grūtākus laikus nākotnē, ja izpildās scenārijs, ka pieaug bezdarba līmenis vai nekontrolējami turpina pieaugt patēriņa cenas. Pie šāda scenārija rezultāts var būt, ka aizņēmēji varētu nespēt daļēji vai pilnībā nosegt savas saistības pret kreditoru. Īpaši izteikti šādu tendenci varētu redzēt jaunatīstības valstu kredītiem.

Labus rezultātus šobrīd uzrāda naftas un enerģētikas uzņēmumi un dažādu izejvielu ražotāji, taču jāatzīmē, ka ilgtermiņā joprojām investoru nauda aizplūst no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem. Bet, vai ir prātīgi lekt iekšā jau braucošā vilcienā un steigt ieguldīt nozarēs, kas tieši šobrīd uzrāda peļņu? Drīzāk nē! Jo līdzīgu tendenci jau esam redzējuši 70. gados, kad piedzīvojām tā saucamo stagflāciju, kas ir augstas inflācijas, ārkārtīgi zemas ekonomiskās izaugsmes un augsta bezdarba kombinācija. Lai gan šodien vēl nevaram runāt, ka atrodamies stagflācijā, jo Eiropā un ASV vēljoprojām ir vērojama pozitīva darba tirgus attīstība, taču pāris likumsakarības no tā laika ir akcentējamas jau šodien. Naftas, enerģētikas uzņēmumu akcijas un izejvielu cenas uzrāda fenomenālus rezultātus, taču, apskatot 70. gadus, šo uzņēmumu rezultāti nebija ilgstoši, jo, ekonomikai atgriežoties normālās sliedēs, to vērtība sāka strauji atkāpties no saviem augstumiem. Tāpēc investoriem šodien ir jāuzmanās, lai papildus inflācijai nezaudētu vairāk kapitāla, pavirši izvēloties ieguldījumus.

Kopumā šī brīža dzīves dārdzības apstākļos ģimenēm ar vidējiem ienākumiem kļūst arvien grūtāk atrast naudu investīcijām, un nākas izdarīt izvēles. Gudra izvēle ir iespēju robežās ātri atbrīvoties no jebkādiem aizdevumiem ar augstām procentu likmēm, kas visbiežāk ir īstermiņa jeb tā saucamie ātrie kredīti. Tad var apsvērt investīciju iespējas, kas ilgtermiņā, ieguldot regulāri un ar pacietību, var veidot jūsu turīgumu, kā arī nosegt šodienas un rītdienas inflāciju.

Kā teicis 19. gadsimta baņķieris Nātans Meijers Rotšilds: "Laiks pirkt ir tad, kad ielās ir asinis". Šis citāts atklāj svarīgu patiesību par tirgus psiholoģiju. Kad cenas krītas un tirgi trīc, drosmīgie var gūt lielu peļņu. Jo tirgiem krītot, tā ir iespēja nopirkt lielāku skaitu akciju par noteiktu summu. Citiem vārdiem – tas ir kā iepirkties vasaras izpārdošanu laikā. Ne velti Vorens Bafets tikko kā iegādājies akcijas vairāku miljardu dolāru apmērā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!