Aleksandrs Novoženovs: Nepieredzējuši pircēji tiešsaistē – viegla 'ēsma' krāpniekiem
Foto: Publicitātes foto

Pēdējos gados arvien vairāk cilvēku iepērkas internetā, bet pandēmija šogad ir šo tendenci pacēlusi neaprēķināmos augstumos. Jauni lietotāji tiešsaistē gada "karstākajā" iepirkšanas laikā ir viegls mērķis krāpniekiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tradicionālo Melno piektdienu šogad var simboliski nodēvēt par "tiešsaistes piektdienu", un priekšā mūs vēl sagaida "Ziemassvētki internetā", kad lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pavadīs pie datoriem iepērkoties. Covid-19 pandēmija ir piespiedusi uzsākt iepirkšanos tiešsaistē pārliecinātus interneta veikalu noliedzējus un cilvēkus, kas līdz šim to nekad dzīvē nav darījuši. Tāpēc jautājums par drošiem tiešsaistes norēķiniem ir aktuāls, kā vēl nekad līdz šim.

Pirmais solis ir sen zināmais – pārliecināties par tirgotāja reputāciju, vienkārši ieskatoties atsauksmēs, turklāt pameklējot ne vien pēc interneta veikala nosaukuma, bet arī paša uzņēmuma nosaukuma. Principā pirmajai rīcībai, pamanot kārdinošu preci pie nezināma tirgotāja, būtu jābūt – padomāt, vai tieši šī prece man ir tik ļoti nepieciešama. Ne velti cilvēki visā pasaulē uzticas tādām zināmām tirdzniecības vietnēm kā "Ebay", "Amazon" vai "Aliexpress", jo tās piedāvā aizsardzību pircējiem, kas attiecas ne vien uz personas datu drošību, bet arī maksāšanas datu drošību.

Ierindas pircējiem ir reti zināšanas tehnoloģijās, un tie, visticamāk, nepārbauda lapas drošības sertifikātu (SSL sertifikāts). Vienkāršākais veids pārbaudei – pirms interneta vietnes adreses ir redzams slēdzenes simbols un uzraksts "droši", kā arī ierastā "HTTP" vietā redzams "HTTPS".

Nākošais solis ir novērtēt, kādu maksājuma veidu piedāvā tirgotājs. Kāpēc ir drošāk izmantot e-maciņu "PayPal" nevis norēķinu karti? Tāpēc, ka "PayPal" sistēma jau pirmsākumā tika radīta kā drošības risinājums pircējiem. Sistēma darbojas pēc principa, ja pircējs nav saņēmis preci vai prece nav apmierinoša, nospiežot pāris pogas, naudas summu iespējams nobloķēt, un, ja tirgotājam nav pietiekoši stipra argumentācija, tad "PayPal" primāri 'iestājas' pircēja pusē.

Savukārt, ja tirgotājs piedāvā tikai kredītkartes norēķinu vai samaksu, izmantojot internetbanku, tad priekšroka dodama internetbankai, jo tas ir drošs un arī ātrs risinājums, daudz drošāks nekā maksājums ar norēķinu karti vai pārskaitījums, izmantojot bankas rekvizītus.

Pēdējā laikā strauji lietotāju simpātijas ir iekarojuši "Apple Pay" un "Google Pay" norēķini, kas arī uzskatāmi par drošiem, jo tiek izmantoti biometrijas dati, kurus viltot ir praktiski neiespējami. Ikdienā šīs sistēmas piedāvā papildu ērtību, kas šobrīd ir kļuvusi par papildus drošību ne vien finansēm, bet arī veselībai. Ja pirms gada bezkontakta norēķins tirdzniecības vietā, izmantojot viedpulksteni, bija modes kliedziens, tad tagad šādi maksājumi tirdzniecības vietā ir arī drošība veselībai.

Mazāk droši interneta veikalu izmantotie risinājumi ir norēķins ar karti vai pieprasījums ievadīt pircēja bankas rekvizītus. Šo plaši izmanto krāpnieki, izveidojot interneta veikalu uz kādas ātrās interneta veikala platformas bāzes, piemēram, "Shopify", kurā ir ērti pievienot vilinošas produkta bildes un pieslēgt neobankas jeb t.s. digitālās bankas kontu. Digitālo banku trūkums ir tāds, ka sistēma tehniski nespēj pilnvērtīgi pārbaudīt konta turētāju un krāpnieks, saņemot pircēja pārskaitījumu, var kartes naudu ātri noņemt un pazust.

Lielākā Latvijas banku norēķinu karšu problēma ir vecmodīgās maksājumu formas, kādas diemžēl joprojām ir lielākajām pasaules maksāšanas sistēmām. Piemēram, datu ievades lapas, kurās pircējs neredz, kam maksā, bet redz tikai laukus, kuros jāievada kartes dati. Bankas gan izmanto "3D Secure" dubultās drošības sistēmu, kad tiek uz pircēja tālruni nosūtīts SMS apstiprināšanai. Jāatzīst, ka šī sistēma ir diezgan haotiska un nav vienota, proti, lietotājam dažādi tirgotāji var pajautāt dažādas lietas. To izmanto karšu krāpnieki, attiecīgi izmānot no pircēja uz SMS nosūtīto kodu, panākot, ka tas tiek ievadīts kādā viltus lapā.

Visērtākais un arī praktisks drošības risinājums ir ieviest atsevišķu karti, kas tiek izmantota tikai pirkumiem internetā un kas nav piesaistīta nedz algas, nedz uzkrājuma kontam. Tas palīdz arī kontrolēt savus izdevumus. Pārskaitiet naudu kartes kontā tikai tad, kad plānojat veikt pirkumu, turklāt papildu drošībai varat kartei noteikt arī dienas limitu. Tieši šī iemesla dēļ pircēju vidū ir kļuvušas populāras digitālo jeb neobanku kartes ("Revolut", "N26", "Monese"), jo tās ir vienkārši noformējamas un šādam nolūkam labi un ērti kalpo.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

E-komercija IKT nozare Amazon Apple Banku sektors Google Hakeri Mazumtirdzniecības apgrozījums Ziemassvētki
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form