Andris Vanags: Vai protam pieņemt lēmumus, domājot par nākotnes interesēm  (3)

Atbalsts no institūcijām un uzņēmēju organizācijām

Pašvaldība, noraidot Pienavas vēja parka būvniecību, ieņēmusi savu pozīciju ar neskaidru argumentāciju, kamēr otrā pusē ir investors ar garantētām investīcijām, skaidru, caurspīdīgu vīziju, ekspertu slēdzieniem un Vides pārraudzības valsts biroja akceptētu ietekmes uz vidi novērtējumu. Arī uzņēmēju organizācijas LIAA un LTRK ceļ trauksmes zvanus, ka šādi zaudējam simtiem miljonu investīcijas. Jāuzsver, ka šis nav pirmais šāds gadījums, kad vairākus vērienīgus investīciju projektus nav izdevies realizēt, jo ieceres apturējusi pašvaldība un iedzīvotāji bez objektīvas argumentācijas. Ar katru šādu nerealizētu projektu tiek zaudēti miljoni, kas gadu laikā jau tuvojas miljardam.

Pašvaldību noraidošā attieksme un motivācijas trūkums ir viens no iemesliem Latvijas atpalicībai no kaimiņvalstīm tiešo ārvalstu investīciju piesaistīšanā. Vēja enerģijai raksturīgs augsts kapitāla izmaksu īpatsvars, tādēļ ir ļoti būtiski piesaistīt ilgtermiņa investorus, kas iespējams valstī ar stabilu investīciju vidi. Katrs nepamatots investīciju projekta noraidījums investoriem rada nedrošības sajūtu un var atturēt arī citu nozaru investīciju ienākšanu Latvijā.

Jāraugās plašākā kontekstā – vēja parka noraidīšana ir neizdevīga sabiedrībai, jo tas ļautu ne tikai palielināt naudas daudzumu valsts budžetā un samazināt elektrības izmaksas, bet arī radītu darba vietas – līdz pat 25% (25–37 milj. EUR) no kopējām projekta izmaksām veido būvniecības darbi, kuros būs nepieciešama piesaistīt vietējos būvuzņēmējus.

Nepamatotas bažas pašvaldību pusē

Pieņemtais lēmums neatļaut Pienavas vēja parka būvniecību rāda, ka neizpratne arvien ir pašvaldību pusē, kas labāk izvēlas nevis izsvērt un skaidrot iedzīvotājiem visus, tai skaitā, ilgtermiņa ieguvumus plašākai sabiedrībai, bet pieņemt lēmumu, kas izklausās labāk šobrīd atsevišķai iedzīvotāju daļai. Vēja parka izbūve prasa lielus materiālus ieguldījumus, tāpēc nereti ir nepieciešamas investīcijas reģionālā līmenī, ko ne vienmēr iespējams vienkārši nodrošināt. Latvijai ir liels potenciāls nākotnē kļūt par vēja enerģijas lielvalsti, nodrošinot šo atjaunojamās enerģijas resursu gan pašmāju patēriņam, gan eksportam. Turklāt tieši šobrīd ir iespēja iegūt investīcijas, lai šādus projektus realizētu.

Tomēr, lai tas notiktu, ir nepieciešama plašāka reģionu iedzīvotāju, uzņēmēju un vietvaru izpratne par vēja enerģiju, kā arī atjaunojamo energoresursu potenciālu nākotnē un Latvijas iespējām šajā jomā. Tas, ko var piedāvāt Latvijas vēja enerģijas asociācija – turpināt izglītot speciālistus un sabiedrību, iesaistīties un sadarboties semināros, konferencēs, lekcijās par klimata pārmaiņu novēršanu, siltumnīcefekta gāzu samazināšanu, atjaunojamo energoresursu izmantošanu un vēja enerģijas iespējām Latvijā. Bet tam nebūs jēga, ja turpināsim atteikties no garantētām investīcijām, lai šo jomu pilnvērtīgi attīstītu un sāktu visus šos ieguvumus ne vien apzināt teorētiski, bet realizēt praksē.

Ieguvums acīmredzams

Vēja enerģijas izmantošanas gadījumā 78,5% iedzīvotāju uzskata, ka šis ražošanas veids rada ļoti mazu vai drīzāk mazu kaitējumu dabai, liecina pērn veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja. Vēja enerģija ir un būs viens no lētākajiem atjaunojamās enerģijas ražošanas veidiem, to būvniecība notiks, un vienā brīdī noteikti nonāksim līdz tam, ka vēja ģeneratori Latvijas ainavā neradīs pārsteigumu. Te ir tiem labi piemērots klimats – Skandināvijas valstis to jau ir aptvērušas un izmanto vēja enerģijas iespējas, arī mūsu kaimiņvalstīs dominē vēja enerģijas attīstība. Būtiski mainoties elektroenerģijas ģenerācijas veidiem, Baltijas tirgū ir vajadzīga papildu elektroenerģijas jauda, lai stabilizētu energosistēmas drošību un veicinātu enerģētisko neatkarību.

Īpaši svarīgi vides ilgtspējas mērķu sasniegšanai ir radītās enerģijas "zaļums" un atjaunošana – vējš ir neizsmeļams bezmaksas resurss, savukārt enerģijas ražošanā nerodas siltumnīcefekta gāzu un citu kaitīgo vielu izmeši. Vēja elektroenerģijas CO₂ pēdas nospiedums tiek kompensēts jau pirmajos 6 vēja ģeneratora ekspluatācijas mēnešos, pēc tam nodrošinot tīras enerģijas ražošanu vairākus gadu desmitus. Papildus tam, ka vēja enerģija ir videi un cilvēkam nekaitīga, tās tehnoloģiskā attīstība pēdējo 15 gadu laikā nodrošina šobrīd vislētāko atjaunojamo enerģiju Latvijas apstākļos, tieši tādēļ šīs nozares attīstībai vajadzētu būt svarīgai katram Latvijas iedzīvotājam un uzņēmējam, lai sasniegtu Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam mērķus un realizētu Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam.