Foto: Publicitātes foto
Nedaudz vairāk kā pirms gada, kad globālā pandēmija tikai sāka iekarot pasauli, reti kurš apjauta, cik smagas būs tās sekas un cik ilgstoša – ietekme. Soli pa solim sapratām, ka ierobežojumu izraisītās pārmaiņas būs dramatiskas, skarot teju ikvienu sadzīves jomu. Patlaban ir skaidrs, ka spēles noteikumi var mainīties ļoti ātri, tāpēc uzņēmējiem ir jābūt konkrētam rīcības plānam dažādām situācijām. Tas palīdz pārgrupēties un turpināt darbu jaunajos apstākļos. Turklāt talkā nāk tehnoloģijas.

Kā piemēru var minēt mazumtirdzniecības nozari, kuru skarbie ierobežojumi ir pamatīgi satricinājuši. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem šī gada janvārī, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo periodu, pārdošanas apjoms mazumtirdzniecībā ir sarucis par 8,9%. Vislielākais kritums ir nepārtikas preču jomā. Lai kompensētu iespēju pārdot preces klātienē, strauji uzplaukst tirgošanās internetā jeb e-komercija. Interneta veikalus ver vaļā pat tādi nozares dinozauri kā būvmateriālu veikals "Depo". Pārtiku internetā piedāvā iegādāties gandrīz visas pārtikas veikalu ķēdes, visdažādākos risinājumus ievieš sadzīves preču un apģērbu veikali. Preču tirdzniecības pakalpojumu nodrošināšanu piedāvā arī tādi interneta tirdzniecības servisi kā "Wolt". Lai arī iepirkšanās joprojām ir ierobežota, agri vai vēlu ierobežojumi tiks atcelti. Tāpēc interesants ir jautājums, kā tas ietekmēs tirdzniecību? Vai pircēju burzma pie veikaliem ir gaidāma arī turpmāk, vai arī viņi paliks pie iepirkšanās, neizejot no mājām?

Meklējot atbildi uz šo jautājumu, vērts pieminēt izpētes kompānijas "Gemius" komercijas pētījumu par Latvijas interneta lietotāju iepirkšanās paradumiem tiešsaistē. Saskaņā ar to1 pēdējā pusgada laikā pirkumus internetā veikuši 85% aptaujāto Latvijas interneta lietotāju. Tas ir par 8 procentpunktiem vairāk nekā 2020. gada februārī, kad Latviju vēl nebija sasniegusi pandēmija. Vērtīga ir arī atziņa, ka gada laikā strauji pieaudzis to aptaujāto skaits, kas uzskata, ka tēriņi internetā pieaugs – tā domā jau 43% respondentu. Tas ir skaidrs signāls, kādēļ par tirdzniecību internetā ir vērts padomāt arī tiem tirgotājiem, kas līdz šim ir bijuši skeptiski pret pārdošanu globālajā tīmeklī. Savukārt tiem, kas to jau uzsākuši, ir vērts turpināt investēt šajā virzienā.

Līdz šim e-komercija Latvijā ir bijusi tādā kā pabērna lomā. Balstoties uz CSP 2020. gada datiem, preces vai pakalpojumus internetā pārdeva 15,5% Latvijas uzņēmumu. Iepirkšanās paradumu maiņa, visticamāk, ietekmēs arī citu nozaru uzņēmumus, dodot iespēju paplašināt pircēju loku. Pieredze rāda, ka latviešu uzņēmēji spēj saražot patiešām kvalitatīvas augstas klases preces. Tomēr nepietiek ar inovācijām, jāiegulda arī mārketingā, lai saražotais neputētu noliktavās un nonāktu pie patērētājiem visā pasaulē. Šobrīd iespēju ir ļoti daudz – pat, ja nav rocības pamatīgas mājaslapas izstrādei, droši var izmantot kādu no jau gatavajiem risinājumiem, piemēram, "Mozello". Ja vienas durvis uz ārkārtas situācijas laiku aizveras, tad internetā tās joprojām līdz galam vaļā. Atliek vien atrast savam biznesam piemērotāko formātu, lai turpinātu piegādāt produkciju klientiem.

Nobeigumā jāuzsver, ka šis ir īstais laiks, kad ieguldīt mārketingā un citās produkta atpazīstamību veicinošās aktivitātēs, nepiemirstot par e-mārketingu. Kad pandēmijai pienāks gals, handikaps būs tiem, kuri grūtos laikus būs pārlaiduši, strādājot pie produkta popularizēšanas gan pašu mājās, gan aiz robežām.

1 Avots: Gemius E-komercijas pētījums 2020. Pieejams: https://tinyurl.com/24nv3u2n

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!