Intervijā Latvijas Radio pirmdien Brigmanis paudis pārliecību, ka "airBaltic" valdībai "jādod prom", jo valstij nav jāuztur uzņēmumu, kas nes zaudējumus. Brigmanis klāstīja, ka, ieguldot līdzekļus "airBaltic", nāksies samazināt budžeta izdevumus citās pozīcijās.
Tādā gadījumā valsts paliks kā ķīlnieks, līdzīgi kā tas esot noticis, 2008.gadā pārņemot "Parex" banku.
"Lai lido prom [..] no valdības aprūpes loka," pauda Brigmanis. Viņš gan atzinis, ka tā ir stratēģiski svarīga kompānija, taču, viņaprāt, lidostā tukša vieta nepaliks, un, ja nebūs "airBaltic", būs citas kompānijas, un nebūs tā, ka cilvēki no Rīgas nevarēs aizlidot.
"Delfi" jau ziņoja, ka valdība pirms pāris nedēļām lēma glābt maksātspējas grūtībās nonākušo aviokompāniju pie nosacījuma, ja tās pašreizējais menedžments, tostarp kompānijas vadītājs Bertolt Fliks lidsabiedrības prezidenta amatā, tiks nomainīts.
Pamatojoties uz piesaistītā finanšu konsultanta un "airBaltic" padomes locekļu sniegto informāciju, pastāvot pamatotas bažas, ka lidsabiedrības valde Flika personā pieļāvusi nopietnus pārkāpumus finanšu plānošanā un vadībā un radījusi zaudējumus pērn un šajā gadā, iepriekš paziņoja valdība.
Valdība vērtē divus iespējamos "airBaltic" glābšanas scenārijus - pilnu pārņemšanu, valstij nopērkot akcijas no mazākuma akcionāra "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) vai esošās akcionāru struktūras saglabāšanu, abiem akcionāriem kompānijas pamatkapitālā proporcionāli ieguldot 63 miljonus latu.
Otra scenārija gadījumā valsts izvirza papildu nosacījumus - jāgroza statūti, jāmaina akcionāra līgums, lai palielinātu valsts ietekmi kompānijā, kā arī "airBaltic" jāsaglabā Rīga kā sava bāzes lidosta.
Finanšu konsultantam "Prudentia" divu nedēļu laikā ir jāsagatavo konkrētāki priekšlikumi un jārunā ar mazākuma akcionāru par šo valdības atbalstīto piedāvājumu. Kad būs izvēlēts viens no iespējamiem diviem scenārijiem, tad Finanšu ministrijai būs jāvērtē, kur rast tam nepieciešamo naudu.
Neoficiāli zināms, ka BAS savā piedāvājumā valstij par saviem 47,2% "airBaltic" akciju prasot ap 70 miljoniem latu. Piedāvājumā esot iekļauti arī visi "airBaltic" zīmoli, kurus 2009. gadā "airBaltic" par aptuveni 9 miljoniem latu pārdeva BAS.
Taču kopējais valsts ieguldījums, izpērkot visas BAS piederošās lidsabiedrības akcijas, sedzot lidsabiedrības zaudējumus un veicot nepieciešamos ieguldījumus, var sasniegt aptuveni 170 miljonus latu, iepriekš vēstīja "Diena".
"airBaltic" dibināta 1995.gadā, tās lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder lidsabiedrības prezidentam Flikam, bet vēl 50% - Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management". Bahamu kompānija kļuva par BAS daļu īpašnieku pērn decembrī.
"airBaltic" 2009.gadā strādāja ar 206,8 miljonu latu konsolidēto apgrozījumu, kas bija par 2% vairāk nekā 2008.gadā, un 11,133 miljonu latu peļņu pretēji 26,678 miljonu latu zaudējumiem 2008.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
