Foto: Publicitātes attēli
Šā gada aprīlī inflācija pieauga par 0.5%. Precēm cenu līmenis cēlās par 0.6%, bet pakalpojumiem tas palika nemainīgs. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām mēneša laikā bija cenu kāpumam apģērbiem un apaviem, pārtikai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Savukārt gada laikā vidējais patēriņa cenu līmenis aprīlī pieauga par 0,7%. Precēm cenas nemainījās, bet pakalpojumiem cenas pieauga par 2,6%.

Galvenās tendences cenās iezīmē trīs virzienus. Pirmais nosaka mērenu kāpumu pārtikas cenās, kas šogad varētu būt viens no lielākajiem inflāciju virzošajiem faktoriem. To nosaka bažas par laikapstākļu ietekmi uz globālo ražu. Taču, tā kā šādas bažas lielākā vai mazākā mērā ir ik gadu, laiks rādīs, cik lielā mērā tās piepildīsies. Otrs ir cenu kāpums pakalpojumiem, ko nosaka iekšzemes patēriņa aktivitāte un izmaksu spiediens.

Trešais – inflāciju pazeminošais ir globālo tendenču diktētais energoresursu cenu sarukums. Šogad inflācija būs nedaudz straujāka par to, ko vērojām pērn. To noteiks zemais bāzes līmenis un tas, ka ekonomika turpinās attīstīties. Taču izaugsmes palēnināšanās un ārējā vide noteikts to, ka inflācija joprojām būs zema. SEB bankas prognoze ir, ka tā šogad varētu sasniegt 1,4%.

Tikmēr eirozonā inflācija turpina rukt. Deflācijas tendences daudzās krīzes skartajās valstīs notur zemu vidējo inflāciju, kas ir tālu no ECB noteiktā mērķa. Taču tā ir zema arī Francijā un Vācijā. Īstermiņā pastāv, pagaidām limitēts, spiediens pārtikas cenu kāpuma veidā, taču apstākļi kopumā norāda uz zemas inflācijas saglabāšanos.

Tikmēr joprojām augsti ir deflācijas riski, ko veido zemās inflācijas gaidas, kuru pamatā ir zemā izaugsme, augstais bezdarbs un stīvums darba samaksas pieaugumā. Tādejādi ECB tomēr varētu ķerties pie kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumiem, lai atdzīvinātu inflāciju. To apjoms nav zināms, taču atbalsis medijos ziņo par šāda veida ECB modelēšanu.

Respektīvi, aktīvu iegāde viena triljona eiro vērtībā varētu rezultēties papildus cenu līmeņa kāpumā par 0,2-0,8 procentpunktiem. Tie gan ir indikatīvi skaitļi, taču pat ja šāds solis tiks veikts, viens triljons eiro ir aptuveni 10% no eirozonas IKP un veido vien pusi no tiem apjomiem, ko ir veikušas ASV un Lielbritānijas centrālās bankas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!