Edgars Strazds: Cik ilgi vēl dzīvosim digitālajā sūnu ciemā?  (5)

Modernie tehnoloģiskie risinājumi ietekmē darbinieku saziņas ātrumu un efektivitāti, to produktivitāti, kā arī daudz ko citu. Svarīgi, ka šādas sistēmas ietaupa arī laiku un mazina kļūdu procentu. Piemēram, lietotnes, kas ļauj kolēģiem sazināties ērtā un vienkāršā veidā, kā arī pārsūtīt un tiešsaistē saskaņot dokumentus, būtiski paātrina lēmumu pieņemšanas procesu.

Digitāli attīstīti, bet neizglītoti

Savienojamības ziņā Latvijas izaugsmes temps līdzinās Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim – 2018. gadā Latvija ierindojās 10. vietā¹. Taču iedzīvotāju digitālo prasmju līmenis ir zems. Tas atspoguļojas arī tehnoloģiju izmantošanā uzņēmējdarbībā. Lai gan infrastruktūra ir samērā attīstīta, dzīvojam digitālajā sūnu ciemā – 52% Latvijas iedzīvotāju trūkst digitālo pamatprasmju. Bet augstākā līmeņa digitālās prasmes ir vēl zemākam iedzīvotāju skaitam. Lai gan IKT speciālistu skaits ir stabils, trūkst speciālistu zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) jomā. Pēc Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) Latvijas nozaru asociāciju aptaujas datiem, 50% uzņēmumu atzīst, ka tuvākajā nākotnē digitalizācija viņus ļoti ietekmēs un kā divus galvenos digitālās transformācijas šķēršļus min finanšu līdzekļu un zināšanu trūkumu.

Grāmatvedības nozarē – neizmantots potenciāls

Procesu digitalizācija ir ieguldījums uzņēmuma attīstībā. Ilgtermiņā tas palīdz ietaupīt finanšu līdzekļus un citus resursus, paaugstināt organizācijas efektivitāti un veiksmīgi apgūt jaunus ārzemju tirgus. Digitālā transformācija ir neatgriezeniski mainījusi vairākas nozares un pilnveidojusi to sniegtos pakalpojumus, veicinot strauju izaugsmi. Mākslīgā intelekta attīstība un inovācijas tehnoloģiju jomā ir būtiski ietekmējušas banku, finanšu un grāmatvedības nozares. Grāmatvedības nozare šobrīd ir viena no digitāli attīstītākajām nozarēm. Arī Latvijā grāmatvedības nozare piedzīvo strauju tehnoloģisko izaugsmi, taču uzņēmumi pilnvērtīgi neizmanto plašo un pieejamo digitālo pakalpojumu klāstu. Pilnībā automatizēta rēķinu sagatavošana, nosūtīšana, saņemšana un apstrādāšana notiek tikai 17% Latvijas uzņēmumu. Latvija starp parējām ES dalībvalstīm ierindojas tikai 18. vietā e-rēķinu (rēķini, kas ir automātiski apstrādājami) izmantošanas ziņā². Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi ir digitāli attīstītāki un šajā jomā apsteidz Latviju. ES direktīva 2014/55/ES, kas stājās spēkā 2019. gada 18. aprīlī, nosaka, ka valsts iestādēm publiskā iepirkuma procedūrās ir jānodrošina iespēja pieņemt e-rēķinus. Tas vieš cerību, ka arī Latvijas uzņēmumi izvēlēsies digitalizācijas ceļu.

Digitālā transformācija – izaugsmes pamatā

Lai arī digitalizācija ir neizbēgama, Latvijas uzņēmumu progress digitalizācijas jomā notiek samērā lēni. Pat ja kopvērtējumā valsts attīstības līmenis atbilst ES vidējam līmenim, digitālo tehnoloģiju integrācija uz pārējo ES valstu fona ir zemā līmenī – starp 28 valstīm Latvija ierindojas tikai 23. vietā³. Uzņēmējdarbības digitalizācija un e-komercijas iespēju pilnvērtīga izmantošana veicinātu uzņēmumu konkurētspēju, uzlabotu efektivitāti un darba ražīgumu. Lai sacenstos ar starptautiskajām korporācijām globālā līmenī, Latvijas uzņēmējiem ir jākļūst digitāli attīstītākiem un digitāli izglītotākiem. Digitalizācijas un tehnoloģiju sniegto priekšrocību apzināšana, kā arī pilnvērtīga izmantošana, sekmēs izaugsmi, veicinās progresu, attīstīs tautsaimniecību.

Uzņēmumi pirmos soļus attīstības virzienā var spert, digitalizējot finanšu procesus. Nepieciešams individuāli izvērtēt finanšu procesu piegādes ķēdi, pievēršot uzmanību rutīnas darbiem. Rutīnas darbi ir zemē nomesta nauda. Piemēram, grāmatvedības nozarē izmantotās metodes balstās uz manuāla darba veikšanu. Pilnveidojot finanšu infrastruktūru, daudzus procesus var automatizēt. Procesu automatizācija ilgtermiņā samazinās gan manuālo darbu, gan patērētos finanšu resursus. Tāpēc uzņēmumiem jāiet digitalizācijas virzienā un sadarbībā partneriem, ārpakalpojumu sniedzējiem, jārod labākie risinājumi biznesa procesu pilnveidošanai. Arī veidojot valsts infrastruktūru, tuvāko piecu gadu mērķis būtu panākt, ka visa finanšu datu aprite ekonomikā mikro-ekosistēmas ietvaros notiek elektroniskā veidā. Pēc būtības starp grāmatvedības sistēmām, piegādātāju datu bāzēm, valsts iestādēm u.tml. visām darbībām, datiem un informācijas apritei būtu jābūt digitalizētai.

1 Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2018, ziņojums par Latviju

2 Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2018, ziņojums par Latviju

3 Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2018, ziņojums par Latviju