Edmunds Krastiņš: Baltijas valstu eksporta struktūra

Statistikas datos, īpaši par Latviju, vērojams eksporta apjoma pieaugums, kas līdzinās iekšzemes kopprodukta pieauguma tempiem. Piecu gadu laikā, līdz 2008. gadam, Latvijas eksporta rādītāji dubultojās. Sākoties krīzei, eksporta apjomi kritās, bet pēc tam piedzīvota samērā strauja eksporta atjaunošanās. Pērn visās Baltijas valstīs eksporta apjomi bija atgriezušies 2008. gada līmenī un to attiecība pret iekšzemes kopproduktu būtiski pieauga. Latvijas eksporta apjoma proporcija pret IKP ir viszemākā Baltijā. Krastiņš uzskata, ka šis ir viens no galvenajiem faktoriem, kas izskaidro pēdējo gadu IKP pieauguma tempu atpalikšanu no Igaunijas un Lietuvas. Vienlaikus viņš norāda - lai Latvija pietuvinātos pārējo Baltijas valstu eksporta proporcijai, tai būtu jāeksportē preces vai pakalpojumi par 2 miljardiem eiro vairāk nekā 2010. gadā.

Analizējot pakalpojumu eksporta struktūru, redzams, ka Latvijas un Igaunijas dati ir līdzīgi - 30% eksporta apjoma veido pakalpojumi, savukārt Lietuvai pakalpojumu īpatsvars ir ap 15% no kopējā eksporta. Visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgu lomu ieņem transporta pakalpojumi, Latvijai raksturīgs finanšu pakalpojumu eksports – apjoms ir neliels, taču daudzkārt ievērojamāks nekā citviet Baltijā.

Baltijas tirgū vērojama eksporta diversifikācija. Kopš 2004. gada tā īpaši strauji veidojusies Latvijā, kad kļuvām mazāk atkarīgi no viena eksporta preču veida - koksnes. Salīdzinot dažādu preču eksporta grupas, kļūst redzams, ka Latvija ir neapšaubāms līderis izejvielu eksportā, kā arī IT un telekomunikāciju jomā, lietuvieši – ķīmiskajā rūpniecībā, savukārt igauņiem padodas mašīnbūves un dažādu transporta iekārtu eksportēšana, kas lielā mērā balstās uz elektrotehnikas ražošanu.

Latviešiem raksturīgi ražot preces ar mazāku tehnisko sarežģītību - augstu tehnoloģiju īpatsvars Latvijas eksporta portfelī ir neliels. Pārsteidzoši, ka nesenie Baltijas un pat Eiropas līderi tehnoloģiski sarežģītu preču eksportā – igauņi – īpatsvara rādītājos ir kļuvuši pēdējie un apjoma ziņā līdzinās latviešiem. Savukārt lietuvieši, kas ilgu laiku turējās kā pēdējie no baltiešiem, pēdējo gadu laikā ir nonākuši līderu lomā. Augsto tehnoloģiju eksporta apjomi ir tik niecīgi, ka vienas ražotnes atvēršana vai slēgšana situāciju Baltijas tirgū kardināli izmaina. Secinājums – Latvijas valdībai aktīvi jāstrādā investoru piesaistei augstu tehnoloģiju ražotnēm, kas varētu ievērojami uzlabot valsts eksporta struktūru.

Runājot par koksnes eksportu, Lietuvas un Igaunijas eksporta rādītājos tas bijis maznozīmīgs faktors salīdzinājumā ar Latviju, taču jāteic, ka arī mūsu valsts eksportspējas atkarība no koksnes ir samazinājusies. 90. gadu sākumā tika plānots palielināt mēbeļu u.c. preču ražošanu ar augstāku pievienoto vērtību, taču nākas secināt, ka 20 gadu laikā tas nav izdevies. Analizējot Latvijas kokapstrādes eksporta struktūru redzams, ka esam līderi mazapstrādātas koksnes eksportēšanā, arī atsevišķu koka izstrādājuma eksportā (finieris, MDF plāksnes), bet mēbeļu ražošanā neapšaubāmi līderi ir lietuvieši, kas izgatavo preces ar augstāku pievienoto vērtību. Diemžēl nācies dzirdēt, ka Latvijas ekonomiskā vide neveicina kokrūpnieku pāreju uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu.

Pētot citas eksporta grupas, jāsecina, ka apjomu ziņā Lietuva ir līderis visās pārtikas preču grupās, izņemot graudaugus, kur dominē Latvijas ražotāji, kā arī ķīmiskajā rūpniecībā, izņemot farmāciju, kas ir viens no zināmajiem Latvijas veiksmes stāstiem. Elektromašīnbūvē un telekomunikāciju aparatūras eksportā pārāki ir igauņi, savukārt lietuviešiem veicas vispārējās rūpniecības iekārtu un transportlīdzekļu ražošanā.