Foto: LETA
Centieni panākt, lai ar atlīdzības maksājumiem intelektuālā īpašuma autoriem tiktu aplikti tā dēvētie cietie datu nesēji vērtējami negatīvi, jo radies iespaids, ka šādā veidā notiek cīņa nevis par pašu autoru interesēm, bet gan tā dēvēto autoru aizstāvju organizāciju labklājības vairošanu, kas ir gatavas iet līdz absurdam, skarbā komentārā laikrakstā "Dienas bizness" izteicies viena no Latvijas lielākajiem uzņēmumiem „Elko Grupas” prezidents Egons Mednis.

„Paradoksālākais ir tas, ka šādi maksājumi var tikt noteikti ierīcēm, kuras tikai varbūt tiks izmantotas mūzikas atskaņošanai,” uztraucas Mednis, norādot, ka jaunieši mēdzot izmantot gan mobilos tālruņus, gan datorus, lai ar to palīdzību klausītos mūziku, taču arī šajā aspektā nav nekas slikts, ja viņi jau ir samaksājuši naudu, iegādājoties attiecīgos ierakstus. Toties, kā norāda Mednis, „atbilstoši statistikai lielāko apjomu datortehnikas iegādājas korporatīvie klienti, uzņēmumi, bet tas nozīmē, ka šīs iekārtas tiek izmantotas darba vajadzībām, nevis tāpēc, lai paklausītos mūziku. Tādējādi notiek mēģinājumi prasīt no cilvēkiem naudu par to, ko viņi nemaz neizmanto”.

 

Mednis arī „Dienas biznesā” paudis, ka šādas autoratlīdzības ieviešana kropļo konkurenci, padarot neapskaužamāku situāciju vietējiem uzņēmumiem. Uzņēmējs skaidro: savulaik autoratlīdzības maksa jau tika ieviesta CD matricām, un rezultātā šīs preces noiets būtiski samazinājās. Nevis tāpēc, ka šīs matricas patērētājiem vajadzētu mazāk, bet gan tādēļ, ka daudzos gadījumos tās tiek iegādātas ārpus Latvijas.

 

„Taču galvenais jautājums šeit nav par to, cik lielā mērā šāds iespējamais maksājums cietajiem datu nesējiem varētu palielināt to cenu patērētājiem, bet gan pašu principu. Man pieder gan mobilais tālrunis, gan arī dators, un es nevienu no šīm ierīcēm nekad neesmu izmantojis, lai klausītos mūzikas ierakstus vai arī lai tos atskaņotu publiski.

Līdz ar to man nav skaidrs, par ko šeit kādam būtu jāmaksā. Tā ir neloģiska iecere, un ļoti cerams, ka attiecīgā norma nekad nestāsies spēkā,” savu pieredzi vispārina Mednis.

 

Jau vēstīts par biedrības AKKA/LAA atbalstītajiem grozījumiem valdības noteikumos, kas ļautu iekasēt nodevu no vairākiem datu nesējiem. Protestētāji pret šādu normu vērsās Satversmes tiesā, uzskatot, ka tukšo materiālu nesēju atlīdzība "ir netaisnīga pēc būtības, jo liek maksāt nodevu par to, ka datu nesējā teorētiski iespējams iekopēt ar autortiesībām aizsargātu informāciju".

 

AKKA/LAA iekasētu nodevas arī par fotoaparātu atmiņas kartēm un gadījumos, kad cietais disks vai zibatmiņa tiktu izmantota tikai un vienīgi savu personīgo failu rezerves kopiju veidošanai, neaizskarot citu tiesības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!