EM: IKP aug straujāk nekā iepriekš  (12)

IKP 2012.gada 3.ceturksnī bija par 5,2% lielāks nekā iepriekšējā gada 3.ceturksnī. Kopumā šogad trīs ceturkšņos IKP par 5,6% pārsniedza 2011.gada atbilstošā perioda līmeni.

Latvijas IKP pieaugums par 5,2% 2012.gada 3.ceturksnī apliecina, ka Latvijas uzņēmējiem ir izdevies uzturēt un kāpināt savu konkurētspēju arī visai nelabvēlīga arējā pieprasījuma apstākļos. Neraugoties uz to, ka mūsu eksporta tirgos nav vērojama strauja izaugsme, Latvijas IKP pieaugumu virza 7,2% izaugsme apstrādes rūpniecībā, kas liecina par sekmīgu industrijas attīstību Latvijā. Latvijas uzņēmēji spēj ražot un eksportēt kvalitatīvus produktus, kas nodrošina veselīgu Latvijas ekonomikas attīstību bez saredzama "burbuļa" riska. Lai uzturētu ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā, Latvijai ir jāpalielina produktivitāte un jāīsteno moderna industriālā politika, kuras pamatnostādnes Ekonomikas ministrija patlaban diskutē ar uzņēmēju organizācijām un drīzumā iesniegs apstiprināšanai valdībā, uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Šī gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 3.ceturksni, stabili auguši eksporta apjomi (par 7%). Lai arī atsevišķās ES valstīs ekonomiskā situācija ir smaga, tajā pašā laikā gandrīz puse no visa Latvijas eksporta apjoma kāpuma šogad ir saistīta ar krīzes mazāk skarto  ES valstu tirgiem - galvenokārt Poliju, Dāniju, Igauniju un Lielbritāniju.

Strauji eksporta apjomi pieauguši arī uz NVS un pārējām pasaules valstīm, kas liecina, ka uzņēmēji apgūst aizvien jaunus tirgus. Saglabājoties eksporta iespējām, stabili pieauguma tempi vērojami apstrādes rūpniecībā - 3.ceturksnī ražošanas apjomi par 7,2% pārsniedza 2011.gada atbilstošā ceturkšņa līmeni.

Privātā patēriņa pieaugumu turpina sekmēt nodarbinātības kāpums un darba samaksas pieaugums. Šogad 3.ceturksnī privātais patēriņš bija par 5,3% lielāks nekā pirms gada. Privātā patēriņa pieaugums pozitīvi ietekmē uz iekšējo tirgu orientētās nozares. Tirdzniecības nozarē sniegto pakalpojumu apjomi 3.ceturksnī par 7,1% pārsniedza 2011.gada 3.ceturkšņa līmeni. Pakāpeniski aug arī komercpakalpojumu nozarēs sniegto pakalpojumu apjomi.

Savukārt nefinanšu investīciju apjomi 3.ceturksnī bija tikai par 2% lielāki nekā pagājušā gada 3.ceturksnī. Šāds investīciju pieaugums jau bija sagaidāms, jo gada sākumā vērojamais straujais apjomu pieaugums lielā mērā bija skaidrojams ar zemās bāzes efektu. Straujāku investīciju kāpumu ierobežo joprojām vājā kreditēšana, kā arī uzņēmēju nogaidošā pozīcija, ņemot vērā neskaidrību par turpmāko situācijas attīstību ārējā vidē. 

Kā jau iepriekš Ekonomikas ministrija ir prognozējusi šogad kopumā IKP pieaugums būs 5% robežās. Savukārt, vērtējot turpmākās Latvijas tautsaimniecības perspektīvas, jāņem vērā, ka, joprojām augsti riski pastāv saistībā ar turpmāko situācijas attīstību eirozonā. Saglabājoties vājai izaugsmei tirdzniecības partnervalstīs, Latvijas eksporta pieauguma tempi var kļūt lēnāki. Mazinoties ienākumu pieaugumam no eksporta, arī ekonomiskās aktivitātes iekšējā tirgū varētu augt mērenāk.