Inflācijas tendences ir labvēlīgas iedzīvotāju pirktspējas pieaugumam, kas attiecīgi veicinās tālāku patēriņa attīstību. Šādas tendences vērojamas arī citviet, kad zemas inflācijas apstākļi balsta ekonomiku atgūšanās centienus.
Globālās tendences, tajā skaitā eiro zonā, liecina par zemas inflācijas spiediena saglabāšanos un inflācijas tālāku krišanos, kas nozīmē, ka vismaz tuvākajā laikā ārējo faktoru ietekme uz cenu izmaiņām Latvijā būs ļoti vāja.
Pārtikas cenas ir stabilizējušās, ažiotāža norimusi, kā dēļ krasas pārmaiņas pārtikas cenās izpaliks. Būs novērojams mērens cenu kāpums, kas vairāk izrietēs no vietējiem faktoriem un tirgus apstākļiem. Naftas cenas līmenis ir nostabilizējies Saūda Arābijas vēlamajā līmenī, kas, ja izpaliks karadarbība starp Irānu un Rietumiem, varētu nozīmēt arī līdzšinējā degvielas cenu līmeņa saglabāšanos. Vismaz tuvākajā laikā.
Savukārt iekšējo faktoru ietekme uz cenu kāpumu būs pietiekami ierobežoti. Darba samaksas un pirktspējas kāpums prognozējams mērens, bet bezdarbs joprojām būs salīdzinoši augsts. Tādejādi tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā sekos globālajām tendencēm un vēl nedaudz sarausies. Gada vidējās inflācijas prognoze šogad ir 2.3%. Līdzīgs cenu kāpums sagaidāms arī nākamgad.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
