Inga Muižniece: Mūsdienu kultūra uzņēmumos meklē augstu sociālo pievienoto vērtību  (1)

Tā ir pavisam jauna kultūra, kuras veidošanā liela loma ir arī salīdzinoši nesen dibinātajai Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijai*, palīdzot uzņēmumiem tapt sociāli atbildīgiem – šobrīd Latvijā tādu ir kopā 70. Taču šo procesu pavada izaicinājumi, kā dēļ sociālās atbildības kultūra Latvijā vēl nav attīstīta līdz tās potenciālam – gan jaunu projektu veidošanā, gan sociālajā ieintegrēšanā.

Ņemot vērā, ka sociālās atbildības koncepts valsts mērogā vēl ir samērā jauns, uzdevumi līdz pilnvērtīgam rezultātam ir gan asociācijai, gan arī uzņēmumiem. Visgrūtākais ir pirmais solis – uzņēmējam ir jāizdomā ideja, kas vienlaikus atbilstu sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībai un būtu peļņu nesoša. Turklāt tieši šī naudas pelnīšana parasti uzņēmējam arī ir visjūtīgākais jautājums. Jo ideju parasti ir daudz un tās ir labas, taču nepietiek vien ar to, ka ideja atbalstu saņēmusi, piemēram, ar sekotājiem sociālajos tīklos. Tai ir jābūt ilgtspējīgai un arī pārdomātai praktiskajā izpildījumā. Lai to sasniegtu, uzņēmēji tiek aicināti jau pašā pamatā izvēlēties savas darbības virzienu sociālās atbildības rāmjos.

Piemēram, attīstot pārdošanas projektu, kurā paredzēts tirgot preces, ko veidojusi sociāli ierobežotā sabiedrības daļa, ir gan jāpārliecinās par šo preču pieprasījumu sabiedrībā, gan arī jāveic nepieciešamie soļi, lai tās materiāli nodrošinātu. Ir jānodrošina viss vajadzīgais pienācīgiem darba apstākļiem cilvēkiem, kas šīs preces radīs. Un šeit arī bieži vien asociācijā saskaramies ar situācijām, kad ar uzņēmumu jāstrādā papildus. Piešķirot finansiālo atbalstu uzņēmēja idejas īstenošanai, mēs rēķināmies ar to, ka tā tiks attīstīta, taču bieži vien redzam tās apstāšanos. Tas nozīmē iesaistīšanos procesa atsākšanā, lai pārliecinātos, ka sākumā iecerētais arī pārtop pilnvērtīgā rezultātā un uzņēmums tiešām nodarbojas ar sociālo atbildību, kā paredzēts. Tieši tādēļ asociācija piedāvā dažādu jomu konsultantus, kas uzņēmumam palīdzēs rast pievienoto sociālo vērtību.

Tāpat arī daudz jāstrādā ar uzņēmumiem, kas ir gatavi nodarbināt darba riska grupas. Lai gan nu jau manāma attīstība, citviet pasaulē cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbināšana lielajos uzņēmumos ir pašsaprotama – šī sistēma ir atstrādāta pietiekamā līmenī, lai ikvienam jaunam uzņēmumam būtu iespēja to realizēt iespējami ātri, efektīvi un, protams, savai uzņēmējdarbībai atbilstoši. Jāatzīst gan, ka Latvijā šāda sistēma vēl nepastāv, un kā galvenais klupšanas akmens ir ne pārāk pretimnākošā likumdošana attiecībā uz šīs sabiedrības daļas nodarbināšanu, kas attiecināma uz neelastīgajām tiesībām pieņemto cilvēku atlaist, ja darbs netiek darīts. Asociācijā palīdzam uzņēmējam kārtīgi apsvērt konkrētā darba pienākumus attiecībā pret potenciālā darbinieka spējām un arī vēlmēm. Tas viss ir atrisināms pārrunu gaitā, bet galvenais ir tās izklāstīt iespējami produktīvāk abām pusēm – lai uzņēmējs zinātu, ka viņam pretī sēž cilvēks, kas darbu tiešām vēlas darīt, un lai cilvēks būtu pārliecināts, ka viņam tiks nodrošināti piemēroti darba apstākļi. Tas savukārt ir uzņēmēja papildu mājasdarbs – atbilstoši iekārtot darba vietu.

Tas ir tieši tas, ar ko sāku pati "Sonido" zvanu centrā. Es mainīju uzņēmuma iekšējo kultūru – kā fiziski, tā emocionāli –, lai nodrošinātu telpas atbilstoši cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Arī šādai praksei ikviens uzņēmējs var uzmeklēt palīdzību asociācijā, jo saprotams, ka izmaiņas parasti tiek veiktas "no nulles" un nepieciešamas kādas vadlīnijas, lai to vispār uzsāktu.

To, ka sociālā uzņēmējdarbība pieaug un tai ir nākotne, nevar noliegt. To pierāda arī mūsu nesen veiktā aptauja, kuras rezultātos bija skaidri redzams, ka tieši jauniešiem, kas ir arī mūsu darba vides nākotne, ir būtiski darīt un iegādāties kaut ko, kam ir pievienotā vērtībā. Tā nenoliedzami jau ir daļa no viņu kultūras – gan sociālā atbildība, gan arī ilgtspējīgums visas pasaules kontekstā. Turklāt, ja uzņēmējs ir sociāli atbildīgs, tas ne vien ir pievilcīgs jauniešu kā klientu vai patērētāju acīs, bet arī tos uzrunā kā potenciālo darbaspēku. Sociālā uzņēmējdarbība sniedz priekšrocības visām iesaistītajām pusēm, un, ja uzņēmējs, kam jāsper šis pirmais solis, to jau ir saredzējis un ir gatavs pārmaiņām, tad idejai nav iemesla nedarboties.

*Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija Latvijā pastāv kopš 2015. gada.