Ekonomiski aktīvi iedzīvotāji noteikti ir pamanījuši, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) regulāri ziņo par nodokļu kontroles pasākumiem, tostarp par veiktajiem nodokļu auditiem, kā arī to, ka VID auditu rezultātā noteiktie nodokļu uzrēķini tiek apstrīdēti. "Mēs tiesāsimies!" – tā ir nereti dzirdēta pirmā reakcija uz nelabvēlīgu VID lēmumu. Taču ne publiskajā telpā, ne speciālistu vidū nav bijis strukturētas informācijas par nodokļu auditu apstrīdēšanas rezultātiem, proti, cik bieži nodokļu maksātājiem izdodas "uzvarēt" VID par audita lēmumiem.
Statistika rāda, ka Latvijā 2017. gadā bija veikti 497 nodokļu auditi, bet gadu vēlāk – 738, bet jau 2019. gadā – 885. Lietuvā auditu skaits ir ļoti līdzīgs, lai arī nedaudz mazāks, kamēr Igaunijā ik gadu tiek veikti vairāk kā 3 tūkstoši auditu, taču te jāņem vērā, ka Latvijā un Lietuvā nodokļu administrācija izmanto vēl virkni citu nodokļu kontroles mehānismu, kamēr Igaunijā auditi ir pamata kontroles veids.
Latvijā VID ietvaros, proti, pirms tiesas, apstrīdēti tiek vairāk kā puse no visiem audita lēmumiem, piemēram, 2017. gadā apstrīdēti tika 70% lēmumu, 2018. gadā – 46%, bet 2019. gadā – 55%. Tātad, nodokļu maksātāji nereti nepiekrīt auditu lēmumiem un aktīvi izmanto tiesības tos apstrīdēt. Šim ir arī racionāls iemesls, jo, pārsūdzot audita lēmumu, tiek atlikta uzrēķinātā nodokļa un sankciju nomaksa. Lietuvā nodokļu administrācijas ietvaros tiek apstrīdēti būtiski mazāk lēmumu – aptuveni ceturtā daļa, bet Igaunijā vēl mazāk – tikai 2 – 3 %. Kādi ir rezultāti šiem apstrīdēšanas centieniem? Te redzam, ka VID ietvaros pilnībā atcelti tiek tikai pavisam neliela daļa audita lēmumu – Latvijas gadījumā vien 0,7% 2017. gadā, 2% 2018. gadā un 3% 2019. gadā. Lietuvā šie rādītāji ir samērā līdzīgi – aptuveni 1–4% robežās atkarībā no gada, bet Igaunijā procentuāli pilnībā atcelto lēmumu ir nedaudz vairāk, taču arī tikai 4-9% robežās atkarībā no gada.
Nākamais solis ir tiesāšanās par nelabvēlīgiem lēmumiem. Latvijā 2017. gadā ir bijuši 311 spriedumi par nodokļu auditu lietām, 331 spriedums 2018. gadā un visbeidzot 385 spriedumi 2019. gadā. Šeit redzam, ka ar šiem spriedumiem tiesas ir atcēlušas vien niecīgu skaitu auditu lēmumu, proti, 9 – 2017. gadā, tikai 4 – 2018 gadā un 18 – 2019. gadā, jeb veiksmīgas ir bijušas apstrīdēšanas vien 3%, 1% un 5% gadījumu atbilstoši pa gadiem. Lietuvā tiesas ir pretīmnākošākas nodokļu maksātājiem, atceļot auditu lēmumus līdz pat, piemēram, 34% gadījumu no visiem tiesas spriedumiem 2019. gadā. Igaunijā tiesas devušas pozitīvu lēmumu nodokļu maksātājiem 4–11% gadījumu, atkarībā no pārskata gada.
Jāsecina, ka, it sevišķi Latvijā, VID lēmumi lielākoties paliek spēkā un nodokļu maksātāju apņēmība tos apstrīdēt parasti nevainagojas ar panākumiem. Šeit ir izdarāmi vairāki secinājumi. Pirmkārt, nodokļu maksātājiem jau pašos pamatos jābūt vērīgiem ar nodokļu nomaksu, lai vispār nenonāktu līdz audita ierosināšanai, bet, ja tas jau uzsākts, tad jāmēģina maksimāli sadarboties ar VID, lai skaidrotu savu pozīciju un panāktu veiksmīgu risinājumu vai mazāku uzrēķinu jau pašā audita procesa laikā.
Citiem vārdiem sakot, statistika rāda, ka nodokļu maksātājiem nevajadzētu paļauties uz iespēju lēmumus veiksmīgi apstrīdēt vēlāk. Tas nenozīmē, ka audita lēmumus nevajag apstrīdēt VID vai tiesās – gadījumi, kad tas ir pamatoti noteikti pastāv, taču rūpīgi jāizvērtē argumentācijas spēks apstrīdēšanai. Jāņem arī vērā, ka mūsu pētījums nepiedāvā nekādu secinājumu par to, cik lielā mērā audita lēmumi ir bijuši taisnīgi vai ne – mēs apkopojām salīdzināmus faktus Baltijas līmenī, taču neizsakām viedokli par lēmumu vai spriedumu saturu.
Kas attiecas uz citām nozīmīgām auditu lēmumu pārsūdzības atšķirībām Baltijas valstu starpā, jāsaka, ka, lai arī par kopējā pārsūdzības procesa ilgumu precīzas statistikas nav un mēs esam apkopojuši tikai savu pieredzi, tā rāda, ka Latvijā šis process ir visilgākais – 4-5 gadi.
Būtiskas atšķirības ir arī valstu pieejā par brīdi, kad jāmaksā audita uzrēķins un procenti. Lai arī Igaunijā, līdzīgi kā Latvijā, uzrēķinātie nodokļi ir jāmaksā uzreiz pēc audita lēmuma pieņemšanas, Igaunijā šo slogu nodokļu maksātājam kompensē dāsnie procenti, kas nodokļu administrācijai ir jāmaksā nodokļu maksātājam, ja tiesa atzīst, ka uzrēķins ir bijis nepamatots. Šajā ziņā Latvijā nodokļu maksātāja procenti (nokavējuma naudas), kas maksājami VID ir lielāki nekā VID maksā nodokļu maksātājam apgrieztā gadījumā. Lietuvā, piemēram, uzrēķins ir jāmaksā tikai pēc galīgā tiesas lēmuma pieņemšanas, pārējā laikā tiek aprēķināti procenti. Līdz ar to var secināt, ka Latvijā noteikumi ir visstingrākie un VID rokās ir visvairāk ieroču, lai nodokļu maksātājs uzrēķinu nepārsūdzētu.
Interesanti arī, ka Lietuvā ir iespējams audita procesa laikā diskutēt par uzrēķina lielumu. Lai arī vienošanās amplitūda nav normatīvajos aktos atrunāta, tomēr prakse rāda, ka šādi ir iespējams vienoties par uzrēķinātā nodokļa un sankciju samazināšanu 30% un pat retos gadījumos 50% apmērā no sākotnējās summas.
Lietuvas gadījumā var izcelt pozitīvu pieredzi ar tās speciālo institūciju Nodokļu strīdu komisiju, kas ir pielīdzināma tiesai, tomēr tās pieņemto lēmumu nodokļu maksātājs vai nodokļu administrācija var apstrīdēt tālāk tiesā parastā kārtībā. Tā kā tā ir ieguvusi augstu uzticamību nodokļu maksātāju un nodokļu administrācijas acīs, tad bieži puses lēmumu tiesā nepārsūdz, bet pieņem šīs institūcijas pieņemto lēmumu par galīgo. Tas ietaupa laiku un resursus. Iespējams, ka arī Latvija iegūtu no līdzīgas prakses ieviešanas, kas samazinātu Administratīvās tiesas noslodzi un saīsinātu pārsūdzības procesu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
