Ingūna Gulbe: Piena pārstrādei Latvijā pagājušais gads nebija viegls  (2)

Pēdējo četru gadu laikā samazinājums ir bijis apmēram par trešdaļu, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Gandrīz visu produktu ražošana 2011.gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ievērojami samazinājusies. Vienīgi pilnpiena pulvera ražošana palielinājusies.

Iepirkuma cenas un realizācijas cenas ir stabilas. Mazumcenas kopumā nav palielinājušās. "Treknā" sviesta mazumcenas stabili par 60% pārsniedz pārstrādes cenas. Turpretī "liesā" sviesta mazumcenas pārsniedz ražotāju cenas tikai par 1-10%, atspoguļojot lielo lētā importa piedāvājuma īpatsvaru mazumtirdzniecībā.

"Piena sektori Baltijas valstīs ir atšķirīgi. Igaunijā piena ražošanas koncentrācija ir ļoti augsta, un vidējais viena piegādātāja gada apjoms atbilst Rietumeiropas lielo kompāniju līmenim. Latvijā koncentrācijas ir zema, bet Lietuvā tā ir vēl zemāka. Igaunijā ir lielāks lielfermu īpatsvars, un pāri par 70% saimniecību ir vairāk, nekā 100 govis, 88% no saražotā piena tiek pārdots pārstrādei. Lietuvā dominē mazās saimniecības, un 55% saimniecību ir mazāk par 10 govīm, 72% no saražotā piena tiek pārdots pārstrādei. Latvijā mazo fermu īpatsvars pārsniedz 40%, tikai 20% saimniecību ir vairāk nekā 100 govis, 76% no saražotā piena tiek pārdots pārstrādei. Turpretī pārstrādē situācija ir pretēja. Igaunijas pārstrāde ir neliela un sadrumstalota, bet Lietuvā tā ir koncentrēta. Latvijas pārstrādes koncentrācija atpaliek no Lietuvas līmeņa. Pārstrādē Lietuvā CR4 indekss pārsniedz 90%, bet ārvalstu īpašniekiem pieder tikai 8% no pārstrādes sektora. Latvijā pārstrādes koncentrācija ir zemāka, un CR4 indekss pārsniedz 60%, ārvalstu īpašniekiem pieder 15% no sektora. Igaunijā ir relatīvi zema pārstrādes koncentrācija, un CR4 indekss pārsniedz 50%, bet ārvalstu īpašniekiem pieder 40% no sektora.

Ārējā tirdzniecībā Lietuvā piena produktu ārējās tirdzniecības bilances saldo pastāvīgi ir pozitīvs, sasniedzot 200-300 miljonus eiro. Latvijā piena produktu ārējās tirdzniecības bilances saldo ir pozitīvs periodā pēc iestāšanās ES, sasniedzot apmēram 50 miljonus eiro. Igaunijā piena produktu ārējās tirdzniecības bilances saldo pastāvīgi ir pozitīvs, sasniedzot 100-150 miljonus eiro.

Piena pārstrādes apjoms Lietuvā nepilnas trīs reizes pārsniedz Latvijas līmeni. Lietuvas pārstrādes uzņēmumu efektivitāte pēc neto apgrozījuma uz pārstrādes tonnu tuvojas Latvijas līmenim. Pārstrādes uzņēmumu neto apgrozījums palielinās visās trīs valstīs. Latvijā un Lietuvā piena pārstrādes uzņēmumu likviditāte samazinās. Igaunijā likviditāte ir zema, bet stabila. Latvijas pārstrādei - vislielākais saistību īpatsvars bilancē - ierobežotas kredītresursu piesaistes iespējas. Lietuvā saistību īpatsvars bilancē palielinās. Igaunijā saistību īpatsvars ir vismazākais, turklāt tas samazinās, kas norāda uz lielāku izaugsmes potenciālu".