Energoresursu cenu kāpumu šobrīd veicina vairāki faktori. Viens no noteicošajiem ir laikapstākļi – ziemā un pavasarī bija zemāka gaisa temperatūra, tādēļ palielinājās pieprasījums pēc lielākas elektroenerģijas un siltuma ražošanas, kas ietekmēja to cenu.
Energoresursu cenu pieaugumu sekmēja arī pasaules ekonomikas atkopšanās pēc Covid-19 izraisītās spriedzes, pozitīvu tendenci iezīmē arī aktīvs vakcinēšanās process. Ķīnas pakāpeniskā ekonomikas atveseļošanās, kā arī ASV un Eiropā apstiprinātie ekonomikas stimulēšanas pasākumi veicinājuši energoresursu pieprasījuma kāpumu. Tomēr pastāv liela neskaidrība par pandēmijas turpmāko attīstību, vakcinācijas gaitu Eiropas Savienībā, kā arī citviet pasaulē joprojām novērotajiem augstajiem saslimstības rādītājiem.
Pieaugušas energoresursu cenas
Nenoliedzami pieaugošās energoresursu, t.sk. dabasgāzes un oglekļa emisiju kvotu cenas veicina elektrostaciju ražošanas izmaksu pieaugumu, kas savukārt atspoguļojas lielākā elektroenerģijas biržas cenā. Elektroenerģijas cenu kāpumu var mazināt lielāka elektroenerģijas ģenerācija no atjaunīgajiem energoresursiem, taču jāsaprot, ka jauni atjaunīgās enerģijas avotu projektu, kā saules un vēja stacijas, realizācija prasa laiku, un efektu uz elektroenerģijas cenām biržā varēsim novērot tikai ilgtermiņā.
2020. gadā visā ES pirmo reizi no atjaunīgajiem enerģijas avotiem tika saražots vairāk elektroenerģijas nekā no fosilajiem kurināmajiem; to veicināja jauni saules un vēja enerģijas projekti, kā arī pandēmijas iespaidā samazinātais elektroenerģijas pieprasījums. Ar atjaunīgajiem enerģijas resursiem tika saražoti 38% no kopējā Eiropas elektroenerģijas daudzuma, savukārt 37% – ar fosilajiem kurināmajiem. Vēja ģenerācija palielinājās par 9%, bet saules – par 15%.
Kas ietekmē dabasgāzes cenu pieaugumu?
Eiropas dabasgāzes kāpumu galvenokārt veicināja zemākas gaisa temperatūras ziemā un pavasarī, kad pieauga nepieciešamība pēc lielākas siltuma ražošanas, kas savukārt sekmēja pieaugošu pieprasījumu pēc dabasgāzes. Tam turpinoties ilgāku periodu, ievērojami samazinājās Eiropas dabasgāzes krātuvju aizpildījums, un tas papildināšanas sezonā nozīmē intensīvāku dabasgāzes iesūknēšanu, palielinot pieprasījumu pēc dabasgāzes, tādā veidā palielinot arī dabasgāzes cenas. Piemēram, šī gada aprīļa beigās Eiropas dabasgāzes krātuvju aizpildījums bija 29,7%, bet, piemēram, iepriekšējā gada aprīlī – 62,3%. Tas nozīmē, ka dabasgāzes iesūknēšanas sezonā būs lielāks pieprasījums pēc dabasgāzes nekā pagājušā gadā, un tas sekmē dabasgāzes cenas pieaugumu.
Gāzes krātuvju apjomu samazināšanu ietekmēja ne tikai zemas gaisa temperatūras un nelabvēlīgas laikapstākļu prognozes, bet arī Nīderlandes valdības 2018. gada lēmums ar katru gadu mazināt dabasgāzes ieguvi lielākajās atradnēs Groningenas provincē valsts ziemeļos nelielu zemestrīču dēļ. Tas nozīmē, ka Eiropā ir pieejams mazāks dabasgāzes apjoms, kas rada papildu interesi par gāzes importu no citām valstīm.
Svarīgu lomu šajā jautājumā ieņem arī Eiropas zaļā kursa izvirzīšana, kura mērķis ir līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, samazinot kaitīgo izmešu apjomus un veicinot atjaunīgo energoresursu attīstību. Lai to sasniegtu, primāri tika nolemts slēgt ogļu stacijas, kuras emitē lielākos oglekļa apjomus. Tāpēc Eiropa šobrīd ir pārejas procesā no ogļu uz dabasgāzes kurināmo staciju izmantošanu, tā nodrošinot dabai draudzīgāku elektroenerģijas ražošanu.
Kas nosaka CO2 cenu pieaugumu?
Oglekļa emisiju kvotu cenu kāpums turpinās kopš 2020. gada oktobra, kad Eiropas Komisija pasludināja mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju vismaz līdz 55% zem 1990. gada emisiju apjoma. Oglekļa emisiju kvota ir pakļauta ar to cieši saistīto izejvielu – ogles, naftas un dabasgāzes – tirgus dinamikai. Tāpēc augošās kvotu cenas tendences bija saistītas arī ar lielāku energoresursu pieprasījumu vēsāku laikapstākļu ietekmē ziemas un pavasara periodā. Arī pozitīvās prognozes par pasaules ekonomikas atveseļošanos deva lielāku stimulu energoresursu un arī kvotu cenu kāpumam. Savukārt tas radīja pastiprinātu interesi pēc spekulatīviem darījumiem tirgū, kāpinot kvotu cenu līdz rekordaugstam 56 EUR/t slieksnim maija vidū.
Kāda ir Skandināvijas hidroenerģijas situācija?
Hidroenerģija ir būtisks faktors, kas veido cenu "Nord Pool". Ziemeļvalstīs vidējā hidroloģiskā bilance (ūdens uzkrājums augsnē, rezervuāros un sniegā) šī gada pirmajā ceturksnī bija par 52% mazāka nekā šajā pašā periodā gadu iepriekš. Iemesls tam ir mazāks nokrišņu daudzums un zems sniega uzkrājums Ziemeļvalstu kalnos. Lai arī ūdens rezervuāru aizpildījums bija virs normas, tas pakāpeniski sāk samazināties atkušņa aizkavēšanās un auksto laika apstākļu dēļ.
Starpsavienojumu tīkla attīstība ir cieši saistījusi Baltiju ar Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgu, kas deva iespēju mūsu reģionam saņemt lētāku elektroenerģiju no Ziemeļvalstīm. Šobrīd citas vadošās Eiropas valstis, tādas kā Vācija un Lielbritānija, arī aktīvi strādā ar starpsavienojumu tīkla izbūvi ar Ziemeļvalstīm, lai izlīdzinātu cenu starp reģioniem un panāktu ciešāku tirgus integrāciju. Šogad ir jau uzsācis darbību pirmais tiešais starpsavienojums starp Norvēģiju un Vāciju – "Nordlink". Šī gada otrajā pusē ir plānots, ka savu darbību uzsāks garākais zemūdens starpsavienojums pasaulē – "North Sea Link", kas savienos Norvēģiju uz Lielbritāniju. Savukārt Baltijas reģionam tas nozīmē, ka pieaugs konkurence par Ziemeļvalstu lētāku elektroenerģiju, un tās eksporta apjomi var samazināties.
Cik liels ir resursu cenu pieaugums un kādā situācijā ir Latvija?
Izskatot energoresursu un elektroenerģijas cenu saistību, jāuzsver, ka elektroenerģijas cenu biržā galvenokārt nosaka pieprasījums un piedāvājums, kas tiek izcenots pēc ražošanas izmaksām, kuras mainās atkarībā no energoresursiem.
Jo lielāks ir ģenerācijas īpatsvars no enerģijas avotiem kopējā piedāvājumā, kas nav atjaunīgi, jo ciešāk elektroenerģijas cenas tendence ir saistīta ar šo energoresursu cenu svārstībām.
Šī gada pirmajā ceturksnī izstrādes apjoms pret patēriņu Latvijā bija 98%. No AS "Latvenergo" izstrādātās elektroenerģijas 50% bija saražoti Daugavas hidroelektrostacijās, attiecīgi vēl 50% "Latvenergo" TEC, kuras izmanto dabasgāzi. Kā jau minēts iepriekš, starpsavienojumu tīkla attīstības rezultātā Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgus ir cieši saistīts. Savukārt Ziemeļvalstīs 73% no kopējās uzstādītās jaudas ir stacijas, kas strādā ar atjaunīgajiem resursiem, tas nozīmē zemas elektroenerģijas ražošanas izmaksas, kuru rezultātā tiek panākta zemāka elektroenerģijas cena, kas ir mazāk pakļauta izejvielu tirgus tendencēm.
Kā šis cenu kāpums ietekmēs elektroenerģijas cenu vēl šogad un kādas ir nākotnes prognozes?
Elektroenerģijas cenas perspektīva ir cieši saistīta ar laikapstākļiem, hidroloģisko situāciju, izejvielu un oglekļa emisijas kvotu cenu tendencēm. Kā jau minēts, šogad zemi Ziemeļvalstu hidroloģiskās bilances rādītāji neliecina par ievērojamu pavasara hidroģenerācijas pieaugumu Ziemeļvalstīs. Turklāt energoresursu cenas ir pieaugušas, un, spriežot pēc aukstās ziemas, samazinātiem izejvielu krājumiem un ekonomikas atveseļošanās, cenas turpinās augšupvērstu tendenci.
Līdz ar energoresursu tirgus dinamiku, ambicioziem oglekļa emisiju apjomu samazināšanas mērķiem, kā arī pastiprinātu spekulantu interesi oglekļa emisiju kvotu cena saglabāsies augstā līmenī. Minētie faktori liecina par to, ka šogad un arī tuvāko gadu laikā elektroenerģijas cenas kļūs daudz svārstīgākas ar augšupvērstu tendenci, sekojot energoresursu cenām. Būtiskas izmaiņas sagaidāmas tikai ar jaunu atjaunīgo enerģijas avotu ienākšanu tirgū.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
