Ivo Maskalāns: Vai gaidāma valsts kapitālisma renesanse?
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Divas no Eiropas Savienības pamatvērtībām ir brīva kapitāla kustība un valsts neiejaukšanās tirgus ekonomikā. Valsts kapitāla intervence brīvajā tirgū nostāda pārējos tirgus dalībniekus nevienlīdzīgā situācijā un deformē konkurenci. Subsīdijas tiem, kas tirgū nav vajadzīgi, mazina ekonomisko efektivitāti, un valstis ar plānākiem makiem atbalsta karos nespētu nopietni cīnīties ar pārtikušākām zemēm.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tāpēc Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pants ierobežo ES dalībvalstu tiesības iejaukties uzņēmējdarbībā ar finansiālu atbalstu savas valsts uzņēmumiem. Ikkatrs valsts atbalsts, kas pārsniedz tā saukto de minimis slieksni (parasti 200 000 EUR trīs gadu laikā), dalībvalstij ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju ("EK"). Šīs saskaņošanas procesā EK vērtē, vai atbalsts ir saderīgs ar kādu sabiedriski nozīmīgu mērķi un vai tas pārlieku neierobežos konkurenci, radot atbalsta saņēmējam neattaisnojamas konkurences priekšrocības.

Tomēr krīzes laikā pārstāj darboties ne tikai ierastie ekonomikas likumi. Arī normatīvais regulējums var izrādīties krīzes situācijai nepiemērots, pārāk neelastīgs ārkārtas situācijai. Krīzes radītais satraukums par sabiedrības drošību un ES dalībvalstu spēju saglabāt savu ekonomisko neatkarību ir pamudinājis valstu līderus meklēt jaunus risinājumus šo mērķu sasniegšanai.

EK viceprezidentes un par konkurenci atbildīgās komisāres Margrētes Vestageres aprīļa vidū izplatītajos paziņojumos skaidri iezīmējās EK atkāpšanās no ierastās konkurences politikas: "Ja mēs vēlamies, lai Eiropa izkļūtu no krīzes tikpat stipra, cik tā bija pirms tam, mums ir jāievieš piesardzības pasākumi. Kā jebkurā krīzē, kad mūsu industriālie un korporatīvie aktīvi var tikt pakļauti briesmām, mums ir jāaizsargā sava drošība un ekonomiskā suverenitāte (..). ES turpinās būt ārējiem investoriem atvērts tirgus, bet šī atvērtība nav bez nosacījumiem."1 "(..) ārkārtas drošības pasākumi rada ierobežojumus daudziem uzņēmumiem, kuri saskaras ar kapitāla samazināšos, kas atstāj negatīvas sekas uz to spēju finansēt savas darbības. Pēc pagājušajā nedēļā pieņemtajiem grozījumiem mēs vēl vairāk paplašināsim valsts atbalsta pagaidu regulējumu, lai ļautu dalībvalstīm ieguldīt līdzekļus uzņēmumu kapitālā, kad tas ir nepieciešams un pieņemams risinājums."2

Vairāku ES valstu valdības ir paudušas satraukumu par to, ka trešo valstu (t.i., valstu, kas nav ES dalībvalstis) investori izmantos šo krīzi, lai par lētu naudu iegūtu kontroli vērtīgākajos dalībvalstu uzņēmumos. Vārdā nenosauktā, bet visu prātos esošā trešā valsts ir Ķīna, kas mērķtiecīgi atbalsta tās uzņēmumu "sirojumus" citviet pasaulē. Dažos gadījumos šāds satraukums un vēlme pasargāt "nacionālos čempionus" ir ieguvusi arī normatīvu izpausmi. Piemēram, Spānijā ir pieņemts likums, kas nosaka pienākumu ne–dalībvalstu investoriem, kuri vēlas iegūt vairāk nekā 10% daļas stratēģiski svarīgos Spānijas uzņēmumos (piemēram, publiskā drošība, veselība, infrastruktūra, mēdiji), iegūt iepriekšēju Spānijas valdības atļauju. Tiesības investēt var tikt liegtas uzņēmumiem, kurus kontrolē ne–dalībvalsts valdība, kuri jau ir veikuši ieguldījumus citu ES dalībvalstu stratēģiskos uzņēmumos, vai kuri ir pārkāpuši likumu kādā no ES dalībvalstīm.

Arī Vācija un Itālija apsver iespēju ieviest šādus aizliegumus. Vācijas valdības amatpersonas ir norādījušas, ka neļaus ārvalstu investoriem pārņemt autoražošanas uzņēmumus.3 Vācijas Ekonomikas ministrs Peters Altmaiers, kurš ir viens no redzamākajiem "ekonomiskā nacionālisma" jaunā viļņa pārstāvjiem ES, izteica skaidru brīdinājumu potenciālajiem trešo valstu investoriem: "Es vēlos pateikt visiem tiem cilvēkiem riska ieguldījumu fondos un citiem, kuri vēlas iegādāties vienu vai vairākus Vācijas uzņēmumus par lētu naudu – nešaubieties, mēs esam apņēmušies saglabāt savus uzņēmumus."4 Altmaiers ir idejas autors vairākus simtus miljonu vērta "ekonomikas stabilizācijas fonda" izveidei, kura mērķis ir pasargāt Vācijas uzņēmumus no pārpirkšanas.

Francijas Ekonomikas ministrs Bruno Lemērs ir paudis, ka uzņēmumu nacionalizācija var būt "pēdējais glābiņš", lai saglabātu Francijas "nacionālo identitāti" veidojošos uzņēmumus.5 Ministra vārdi ir materializējušies 29. aprīlī EK apstiprinātajā valsts atbalsta pasākumā, kurā "Renault" grupai paredzēts piešķirt galvojumu tās parādsaistībām 5 miljardu eiro apmērā.6

Itālijas Ekonomikas ministrs ir pievienojies savam kolēģim, norādot, ka "Roma aizsargā savus stratēģiskos uzņēmumus".7 Savukārt Lielbritānijas valdība plāno veikt vairāku simtu miljonu mārciņu ieguldījumus "British Airways" pamatkapitālā.8

Politiķu vārdi ir realizējušies arī tiesību aktu formā. Reaģējot uz krīzi, 19. martā EK publicēja (un 3. aprīlī papildināja) "Paziņojumu par pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā"9, kam jāļauj dalībvalstīm "lietot visas iespējas, kas paredzētas valsts atbalsta noteikumos, lai atbalstītu savu ekonomiku Covid-19 krīzes laikā". Paziņojumā Covid-19 uzliesmojums atzīts par "būtisku pasaules un Savienības ekonomikas satricinājumu", kura pārvarēšanai ir nepieciešama "dalībvalstu un ES iestāžu koordinēta ekonomiskā reakcija". Šis ārkārtas režīms būs spēkā līdz 2020. gada beigām, taču EK var to pagarināt.

Sagaidāms, ka krīzes laikā EK bez vilcināšanās apstiprinās dalībvalstu pieteiktās valsts atbalsta shēmas. Par to varējām pārliecināties, kad EK zibenīgi akceptēja Latvijas plānotos atbalsta pasākumus krīzes pārvarēšanai 250 miljonu10 un 35,5 miljonu11 apmērā.

Kā to paredz 24. aprīļa grozījumi likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", Latvijā atbalsts uzņēmumiem tiks sniegts, izmantojot akciju sabiedrību "Attīstības finanšu institūcija Altum". "Altum" plāno pārvaldīt alternatīvo ieguldījumu fondu, kurā tiktu ieguldīti publiskie līdzekļi, bet kurš arī varētu piesaistīt privātos līdzekļus, sniedzot atbalstu uzņēmējiem, piemēram, ar ieguldījumu uzņēmuma kapitālā.

Arī šajos satraukuma pilnajos laikos jāceras, ka par valsts atbalstu var tikt uzskatīts ļoti plašs valsts realizētās palīdzības spektrs: investīcijas uzņēmuma pamatkapitālā, subsīdijas, atbrīvojumi no nodokļiem, atbrīvojumi no nomas maksām, aizdevumi, valsts garantijas un citi pasākumi. Tie var tikt atzīti par saskaņojamu valsts atbalstu. Lai gan šāda palīdzība var izrādīties ļoti efektīva krīzes pārvarēšanai, nesaskaņoti atbalsta pasākumi var radīt nopietnus riskus: neatļauts atbalsts ir jāatdod, turklāt ar procentiem.

EK ir publicējusi "Norādījumus dalībvalstīm attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem un kapitāla brīvu apriti no trešajām valstīm"12, kuros aicina dalībvalstis "izmantot visas pieejamās iespējas, lai rīkotos gadījumos, kad līdzdalības iegūšana konkrētā uzņēmumā, infrastruktūrā vai tehnoloģijā vai kontrole pār to radītu risku drošībai vai sabiedriskajai kārtībai ES (..)". Latvijā šāds regulējums attiecībā uz dažu nozaru stratēģiski svarīgo uzņēmumu daļu iegādi jau kopš 2017. gada paredzēts Nacionālās drošības likumā.

Šie notikumi liek izdarīt secinājumu, ka tuvākajā nākotnē piedzīvosim valsts kapitālisma renesansi. Valsts iesaiste ekonomikā kļūs intensīvāka. Trešo valstu investīcijas ES uzņēmumos varētu tikt ierobežotas. Politiķiem un amatpersonām būs jāizdara grūta izvēle, balansējot vēlmi ar nodokļu maksātāju naudu palīdzēt grūtībā nonākušajiem uzņēmumiem un tirgus ekonomikas pamatprincipus.

1 Coronavirus: Commission issues guidelines to protect critical European assets and technology in current crisis, EK preses relīze, 25.03.2020., pieejama: https://trade.ec.europa.eu/doclib/press/index.cfm?id=2124

2 Coronavirus: Commission Statement on consulting Member States on proposal to further expand State aid Temporary Framework to recapitalisation measures, EK paziņojums, 09.04.2020., pieejams: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/STATEMENT_20_610

3Germany will block foreign takeovers to avoid economy sell-out, Reuters, 20.03.2020., pieejams: https://www.reuters.com/article/us-health-coronavirus-germany-fund/germany-will-block-foreign-takeovers-to-avoid-economy-sell-out-idUSKBN21717T

4 Coronavirus crisis pushes Europe into nationalist economic turn, Financial Times, 26.03.2020., pieejams: https://www.ft.com/content/79c0ae80-6df1-11ea-89df-41bea055720b

5 French Auto, Aerospace Industries Will Need Much More State Aid After COVID-19, Le Maire Says, Arezki Yaïche, 24.03.2020.

6 EK paziņojums pieejams: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_20_779

7 Italy to defend 'strategic companies' from foreign takeovers, Financial Post, 18.03.2020., pieejams: https://business.financialpost.com/pmn/business-pmn/italy-to-defend-strategic-companies-from-foreign-takeovers

8 UK government draws up plans to buy into airlines, Financial Times, 21.03.2020., pieejams: https://www.ft.com/content/1a52f686-6b00-11ea-800d-da70cff6e4d3

9 EK paziņojums pieejams: https://ec.europa.eu/competition/state_aid/what_is_new/TF_consolidated_version_as_amended_3_april_2020_lv.pdf

10 EK paziņojums pieejams: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_20_508

11 EK paziņojums pieejams: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_20_612

12 Norādījumi pieejami: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52020XC0326(03)&from=EN

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form