Jānis Dāboliņš: Covid-19 krīze sekmē interesi par nekustamo īpašumu iegādi
Foto: Publicitātes foto

Pandēmija skārusi praktiski visus nekustamā īpašuma nozares segmentus, taču ne visus negatīvā formā, piemēram, komercplatību iznomātāji pārdzīvo smagu nomu cenu kritumu līdz pat -50%, īres cenas samazinās līdz pat -30%. Savukārt tādi segmenti kā privātmāju tirdzniecība piedzīvo strauju izaugsmi līdz pat +25%. Pandēmija maina mūsu paradumus un prioritātes. Cilvēki nevēlās dzīvot šauros dzīvokļos, bet vēlās iegādāties privātmājas. Arī akciju tirgus pēc pandēmijas trieciena sāk stabilizēties, un nākotnē ekonomiski aktīvie iedzīvotāji arvien vairāk centīsies investēt "taustāmos" aktīvos, piemēram, nekustamajā īpašumā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pandēmijas ēnā ir aizvadīts gads un finanšu tirgus sāk stabilizēties. Viens no būtiskākajiem teicieniem ekonomikā vēsta, ka naudai patīk ''klusums'', tā meklē vietu, kur ir stabila augsne, kur var nodarboties ar biznesu un gūt peļņu. Tāpēc šobrīd nozarēs, kas pārvarējušas šoka stāvokli, parādās arī investīcijas un tās atgriežas tirgū. Protams, ne tādā līmenī, kādā tās bija pirms pandēmijas, bet tomēr. Šo nozaru starpā ir IT, nekustamie īpašumi, mežsaimniecība un būvniecība. Nenoliedzami, pastāv arī virkne jomu, kas pandēmijas dēļ cieta un joprojām cieš smagi, tāpēc tuvākā gada laikā stabilu peļņu neatgūs, piemēram, viesmīlības, tūrisma, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozares.

IT nozarē akciju vērtība aug visstraujāk

Pandēmija atstājusi lielu ietekmi arī uz akciju tirgu. Covid-19 izplatības sākumā kritums bija novērojams praktiski visām pasaules akciju cenām un biržu indeksiem. Tomēr, neraugoties uz lielo jucekli, arī akciju tirgus sāk stabilizēties. Pašlaik augšupejoša līkne visstraujāk vērojama preču vai digitālā satura pārdošanas jomā un IT nozarē, kas šobrīd veido vairāk nekā ceturtdaļu – 25,78% no akciju tirgus indeksa (S&P 500) tirgus kapitalizācijas. Pārējiem šis process notiek lēnāk. Ikvienam uzņēmumam, neatkarīgi no nozares, ir tikai viens variants – darīt visu iespējamo, lai atgūtos, pielāgot savus pakalpojumus attālinātai pārdošanai! Ja neesat internetā – jūs neesat nekur! Pretējā gadījumā draud stagnācija vai pat bankrots. Savukārt, tiem, kas meklē piemērotāko investīciju jomu, jāņem vērā, ka šobrīd visdrošākais ceļš ir diversifikācija, ieguldot dažādās nozarēs, kuras pandēmija nav skārusi.

Izdzīvošanas periods mazajiem tirgus dalībniekiem

Ņemot vērā, ka mūsu valdība turpina pagarināt ārkārtas situāciju un ierobežojumus, daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem diemžēl šobrīd turpinās izdzīvošanas periods. Vissmagākajā situācijā atrodas tie, kas nespēj samazināt lielāko daļu izmaksu, piemēram, uzņēmumi, kas nomā plašas telpas – veikali tiek slēgti, bet nomas maksa netiek atcelta vai tiek piešķirta neliela atlaide. Tajā pašā laikā ir pieaugušas peļņas iespējas interneta veikaliem. Visu, ko nevaram iegādāties klātienē, pasūtam internetā un aktualizējas jautājums par uzņēmumu spēju pielāgoties un kļūt digitāliem.

Prognozē ātrāku atgūšanās periodu

Ir nepieciešams laiks, lai ekonomika atgrieztos iepriekšējā līmenī, tāpēc nekādas straujas izmaiņas netiek prognozētas. Šī nav klasiskā ekonomikas krīze, kādu esam piedzīvojuši iepriekš, piemēram, 2007. gadā, tāpēc virkne ekonomistu prognozē daudz ātrāku ekonomikas atveseļošanos. Nenoliedzami, liela ietekme būs arī tam, cik ātrā tempā notiks vakcinēšanās un kad sasniegsim pūļa imunitāti.

Jaunas tendences nekustamo īpašumu tirgū

Šobrīd blakusparādība "mājsēdim" ir strauji augošā interese par nekustamajiem īpašumiem, īpaši par privātmāju iegādi līdz 170 000 eiro. Rezultātā veidojas situācija, kad pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Ierobežojumu ietekmē veidojas tendence jeb vēlme uzturēties plašākās telpās ar āra teritoriju, nevis dzīvokļos, tāpēc arī rodas pastiprināta interese par māju iegādi. Labas mājas par adekvātu cenu tiek vienkārši izķertas!

Panikas un dezinformācijas celšana nepalīdzēs pārdzīvot pandēmiju

Panika un dezinformācija ir krietni bīstamāka par pašu vīrusu. Ikviens izdzīvošanas eksperts apstiprinās, ka lielākā daļa cilvēku ekstremālās situācijās iet bojā vai gūst nopietnas traumas tieši tāpēc, ka sākas panika. Aicinu neizplatīt dezinformāciju, kas šobrīd valda sociālajos tīklos, un padomāt, ar kādu informāciju mēs dalāmies un pārbaudīt informācijas avotus. Tāpat vēlos pateikties visiem medicīnas nozares un Iekšlietu ministrijas darbiniekiem par ieguldīto darbu cīņā ar pandēmiju un tās radītām sekām.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Nekustamais īpašums Būvniecība Iekšlietu ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form