Foto: Publicitātes foto
Uzņēmējdarbības iespējas reģionos nereti tiek vērtētas no diviem aspektiem – koncentrējoties uz kvalitatīva darbaspēka un infrastruktūras trūkumiem, vai domājot, kā radīt modernizētu vidi, kurā izaugt spējīgiem un darboties gribošiem speciālistiem. Pirmais uzskats ir destruktīvs un rezultātu nenesošs, savukārt otrs veicina situāciju, kur ar mērķtiecīgu darbu, skaidru vīziju un efektīvi ieguldītiem laika un finanšu resursiem, viss ir iespējams.

Darbaspēka trūkums, mīts vai patiesība?

Ir tikai pašsaprotami, ka cilvēks vēlas dzīvot un strādāt tur, kur jūtas piederīgs, un ne visiem tā ir lielpilsēta, tomēr vairums maina dzīvesvietu tieši slikti atalgota vai sev nepiemērota darba dēļ. Runājot par uzņēmējdarbību reģionos, bieži tiek minēts jautājums par darbaspēku, precīzāk, tā trūkumu. Taču mēs nevaram skatīties uz Latviju kā valsti, kurā nav kvalitatīva darbaspēka. Pirmkārt, šāds uzskats neko neatrisina, otrkārt, tas nereti ir aplams. Ikviens reģiona uzņēmējs ir ne tikai darba devējs, bet arī būtisks reģiona kopējās izaugsmes virzītājs. Ja uzņēmējs ir ieinteresēts savu cilvēku izaugsmē ieguldīt gan laiku, gan naudas resursus, ir lielāka iespēja atrast piemērotus darbiniekus. To redzam arī savā uzņēmumā ar vairāk nekā 100 darbiniekiem, no kuriem daži pie mums darbu sākuši, atgriežoties no peļņas ārvalstīs, savukārt, citi ir mainījuši dzīvesvietu no citām Latvijas pilsētām, atvedot sev līdz arī ģimeni. Uzskatu, ka ieguldījums spēcīgā un lojālā komandā ir viens no veiksmīgas uzņēmējdarbības pamatprincipiem. Tas reizē ir arī viens no lielākajiem izaicinājumiem – motivēt un noturēt darbiniekus.

Vai automatizācija atņems darbu cilvēkiem?

Lai sekotu līdzi laikam un izdzīvotu, automatizēta ražošana ir neizbēgama. Modernizēta ražotne vairs nenozīmē tikai sekošanu līdzi tendencēm, tas ir jautājums par uzņēmuma konkurētspēju. Tas gan uzreiz nenozīmē, ka cilvēku darbs vairs nebūs nepieciešams. Tieši pretēji – spējīgiem un strādāt gribošiem speciālistiem tas atvieglo ikdienu. Automatizētā uz modernā ražošanas uzņēmumā "vienkāršos" darbus veic tehnoloģijas. Savukārt cilvēka klātbūtne nodrošina procesu vadību un sarežģītāku uzdevumu izpildi. Tieši šo iemeslu dēļ mēs šogad investējām vairāk nekā 2,3 miljonus eiro gan logu ražošanas iekārtās, gan dažādos IT risinājumos. Kā vēl viens ieguvums minams tas, ka šāda darba vide dabiski atsijā tos darbiniekus, kuri imitē darbu, tai pat laikā sagaidot konkurētspējīgu atalgojumu, no tiem, kas ir profesionāļi savā jomā un par paveikto saņem 800, 1200 un pat 1500 eiro lielu algu pēc nodokļu nomaksas.

Vienīgā izdzīvošanas recepte – eksports

Par nākotni domājošs uzņēmums Latvijā nevar izdzīvot, koncentrējoties tikai uz pašmāju tirgu. Par spīti tam, ka esam piedalījušies vairāku Latvijai svarīgu un vērienīgu projektu būvniecībā (koncertzāle "Latvija", Rīgas Franču licejs, Jelgavas Valsts ģimnāzija, Rīgas Valdorfskola, Mežaparka Rezidences, villa "Santa", viesnīca "Grand Poet by Semarah" u.c.), ar to nepietiek, lai uzņēmums nestu peļņu. Tāpēc vairāk nekā 90% no savas produkcijas eksportējam uz Norvēģiju, Zviedriju, Lielbritāniju, Franciju, Japānu, Islandi, Somiju un Vāciju u.c. valstīm. Līdz ar to atrašanās reģionā ir drīzāk priekšrocība, nekā trūkums.

Uzņēmējdarbība kā nebeidzams pilnveides ceļš

Šobrīd esam viens no lielākajiem uzņēmumiem koka logu un durvju ražotājiem Baltijā, taču, kad pirms sešiem gadiem sākām darbu, pārpērkot bankrotējošu koka logu ražotni, zinājām, ka ceļš līdz sasniegumiem būs garš. Jāatzīmē, ka arī pirmos trīs gadus uzņēmums strādāja bez peļņas. Primārais mērķis bija izveidot modernu ražotni un sapulcināt labu speciālistu komandu. Ja 2015.gadā uzņēmumā bija nedaudz virs 20 darbinieku, tad šogad uzņēmumā strādā jau 110 darbinieku. Ja pirmos trīs gadus strādājām ar zaudējumiem, tad pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza jau teju 6 miljonus eiro. Tas nebūtu iespējams bez sistemātiskas pieejas mērķu sasniegšanai.

Veiksmīgas reģionu uzņēmējdarbību pamatā nav tikai uzņēmums, kas gatavs nodrošināt modernu darba vidi un konkurētspējīgu atalgojumu saviem darbiniekiem, svarīga ir arī pašvaldības iesaiste. Konkrētā reģiona pašvaldība ir atbildīga par dažādu ārvalstu investīciju piesaisti un efektīvu to realizēšanu. Reģiona attīstība ir nebeidzams ceļš, kurā galamērķi var sasniegt tikai kopīgā pašvaldības un uzņēmēja sadarbībā. Rezultāts reti atkarīgs no veiksmes vai sakritību virknes, un Latvijas reģioni joprojām ir ne līdz galam apgūts iespēju lauks tiem, kuri vēlas attīstīt ambiciozus ražošanas uzņēmumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!