Jānis Rozenbergs: Laikmeta fenomens – dati un to vērtība  (1)

Pašvaldības un valsts iestādes skrupulozi uzkrāj visdažādākos datus izglītībā, sociālajā un veselības aprūpē, grāmatvedībā, būvvaldē, attīstības jomā un tā joprojām, kas teorētiski varētu būt noderīgi. Diemžēl mana kā pašvaldības vadītāja pieredze liecina, ka mēs ieguldām milzīgu darbu datu savākšanā un uzkrāšanā, bet to izmantošanas iespējas ir niecīgas – dati reti ir analizējamā un apstrādājamā formātā, tie nav pieejami sabiedrībai, un arī kolēģi īsti nesaprot, ko ar tiem iesākt un kādu informatīvo vērtību tie glabā. Ir jāatzīst, ka šobrīd mēs kā sabiedrība kopumā un katrs atsevišķi esam nedaudz apjukuši datu pārbagātībā – teorētiski saprotam datu vērtību, bet faktiski īsti nezinām, kā tos izmantot – jo dati ir tikai izejmateriāls, īstā vērtība ir tajā, ko mēs varam iegūt, datus skatot dažādos griezumos, protams, ievērojot visus datus drošības aspektus.

Tāpēc Cēsu novadā esam uzsākuši savas diskusiju par atvērto datu stratēģijas izveidi. Mūsu mērķis ir pašvaldības rīcībā esošos datus "izvilkt no atvilktnes", lai ikviens iedzīvotājs, uzņēmējs, nevalstiskā organizācija varētu ar šiem datiem strādāt, tos analizēt dažādos šķērsgriezumos un balstīt savus lēmumus un izvēles patiesā un plašā informācijā.

Esmu pārliecināts, ka datu pieejamība un prasme tos analizēt dažādos šķērsgriezumos paver pilnīgi jaunus apvāršņus. Tas veicina atklātību sabiedrības pārvaldībā, biznesa attīstību – labākus lēmumus par cilvēku pārvietošanos, pakalpojumu migrāciju, tūristu piesaisti, labāko vietu veikalam vai medicīnas iestādei, jaunam mājoklim un daudz ko citu. Pasaules prakse rāda, ka nodrošinot brīvu pieeju datiem, privātais bizness bieži vien nāk ar saviem risinājumiem datu analīzes un izmantošanas jomā, piemēram, Londonā ir radīts datu analīzes rīks, kas apkopo kādas prasmes un iemaņas būs nepieciešamas nākotnē un kādas interešu izglītības iespējas pastāv Londonā. Lietojot šo risinājumu cilvēks var atrast sev visērtāko un praktiskāko risinājumu savu prasmju pilnveidošanai nākotnes vajadzībām. Lai spertu soli no skaistās teorijas grūtajā praksē, Cēsīs esam uzsākuši sadarbību ar Latvijas Datu skolu, kas ir daļa no starptautiska tīkla sabiedrības datu pratības veicināšanai. Vēlamies kļūt par piemēru arī citām Latvijas pilsētām un novadiem datu pieejamībā un izmantošanā tā, lai radītu reālu ekonomisko efektu. Kopā ar Datu skolu, iniciatīvu sabiedrības digitālās identitātes stiprināšanai "Valsts #196" un citiem partneriem aicinām Cēsu novada iedzīvotājus un uzņēmējus iesaistīties ar savām idejām un priekšlikumiem par to, kādas datu kopas būtu nepieciešamas un kāds atbalsts vajadzīgs, lai no datiem iegūtu izmantojamu informāciju. Savukārt 21. martā Cēsīs notiekošajā konferencē "Es. Identitāte. Dati" ikviens ir aicināts izkāpt no komforta zonas un aizdomāties, kā attīstīt savu digitālo identitāti un iespējas datu laikmetā.

Latvija pēdējo gadu laikā ir būtiski pavirzījusies uz priekšu atvērto datu infrastruktūras un tiesiskā ietvara izveidē, tagad laiks valsts atvērto datu portālu piepildīt ar reālu, iedzīvotājiem un uzņēmējiem izmantojamu saturu un attīstīt prasmes datus pārvērst informācijā un pamatotos, gudros attīstības lēmumos.