Foto: Publicitātes foto
Taksometru nozare Latvijā kļūst modernāka un pārskatāmāka, taču vēl ir tāls ceļš braucams. Kopbraukšanas platformu ienākšana tirgū ir veicinājusi nozares izaugsmi – iedzīvotāji taksometru kā pārvietošanās līdzekli izvēlas biežāk kā vēl nekad, tādējādi izrādot uzticību nodrošinātajam servisam. Padarot braucienus pilsētā ērtākus, ātrākus un uzticamākus, kopbraukšanas platformas darbojas kā dzinulis nozares sakārtošanā, cieši sadarbojoties ar atbildīgajām institūcijām un signalizējot par nepieciešamajiem uzlabojumiem, kuri efektīvi darbotos arī praksē.

Teju vairāk nekā 20 gadus taksometru nozare darbojusies pēc "ielas likumiem" – nodokļus maksāja vien retais un klientiem ne vienmēr bija pārliecība par to, cik izmaksās brauciens. Tāpat nozare ilgstoši ir bijusi sadrumstalota, bieži vien saistīta pat ar noziedzību. Lielāku taksometru pakalpojumu spēlētāju ienākšana tirgū lēnām, bet tomēr veicinājusi tās attīstību.

Kopš kopbraukšanas platformu ienākšanas taksometru tirgū Latvijā, redzam, ka taksometrs ir kļuvis par ļoti populāru pārvietošanās veidu – cilvēki novērtē šī pakalpojuma kvalitāti un jūtas droši, ka var rēķināties ar konkrētu brauciena cenu. Tas dod kopbraukšanas platformām iespēju izgaismot tādus nozarē kopumā vairāku gadu laikā samilzušos problēmjautājumus kā taksometru vadītāju licencēšana, nodokļu maksāšana, skaitītāju epopeja un arī lidostas "Rīga" situācija, kas principā arī bija katalizators tam, lai sāktu sistemātiski pārraudzīt nozari un izveidotu regulējumu arī kopbraukšanas platformām.

Kopbraukšanas platformas izgaismo nozares problēmas

Pēc 20 gadiem taksometru nozare nebūt nav ideāla. Pilnveidots tiek gan tās regulējums, gan uzlabojas arī kopbraukšanas platformu darbība. Taču sektorā joprojām pastāv liela plaisa starp nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem. Tāpat sarežģīts ir licenču iegūšanas process. Kā vienas no lielākajām nozares spēlētājām, kopbraukšanas platformas tiek sauktas pie atbildības "sāpīgākajos" nozares sakārtošanas jautājumos, taču šīs problēmas nozarē ir pastāvējušas vienmēr – kopbraukšanas platformu plašā darbība un pieprasījums pēc tām ir veicinājusi nepieciešamību pēc šo pamatjautājumu sakārtošanas. "Bolt" ir dalījies savos ieteikumos, lai uzlabotu kopējo situāciju, un turpinās to darīt arī turpmāk.

Redzam, ka valsts institūcijas domā un strādā pie nozares sakārtošanas, tomēr valdība joprojām izmanto novecojušus, neefektīvus instrumentus, palielinot birokrātiju un veicot pasākumus, kas palielina slogu, nevis meklē produktīvus risinājumus.

Saprātīgs un pamatots nozares regulējums palīdz pārraudzīt nozari

Tikai ciešā sadarbībā ar pakalpojumu sniedzējiem ir iespējams rast efektīvus risinājumus. Tam pierādījums ir pagājušajā gadā ieviestā kopbraukšanas platformu licencēšana, kā rezultātā strauji palielinājies kopējais taksometru licenču skaits, tādējādi radot lielāku uzticību piedāvātajam pakalpojumam. Taču licencēšanas jautājumā ir vēl citi risināmi aspekti, piemēram, vienotas, publiski pieejamas licenču sistēmas izveide. Informācijai – šobrīd taksometru nozarē eksistē trīs līmeņu licences – uzņēmumu, vadītāju un automašīnu – un tās izsniedz gan Autotransporta direkcija, gan pašvaldības. Ja pirmā var piedāvāt visaptverošu pārskatu par izsniegtajām licencēm, tad ar pašvaldībām situācija ir sarežģīta un sadrumstalota, pēc būtības nesniedzot iespēju pakalpojuma ņēmējam – pasažierim – pārliecināties par to, ka viņš taksometra pakalpojumu saņem no droša pakalpojumu sniedzēja.

Nodokļu sakārtošanas jautājumā kopš 2020. gada janvāra "Bolt" katru mēnesi Valsts ieņēmumu dienestam sniedz datus par braucieniem platformā, tādēļ mēs atbalstām arī jaunos noteikumus par atskaišu iesniegšanu pēc katra brauciena, sākot ar šī gada 1. jūliju, jo pēc būtības iesniedzamo datu apjoms nemainīsies. Taču, ņemot vērā, ka esošās sistēmas ieviešanā radās kļūdas, kuras varēja viegli atrisināt, ja vien sistēmas ieviešanā būtu uzklausīts arī nozares viedoklis, mēs jau savlaicīgi sapratām, ka, iesniedzot datus pēc katra brauciena, var rasties vēl lielākas problēmas, jo Ministru Kabineta noteikumos atsevišķi problēmjautājumi nav atrunāti. Tāpēc vērsāmies pie atbildīgajām institūcijām, lai pārskatītu jauno noteikumu ieviešanu, īpaši jau ieviešanai nepieciešamos sasteigtos termiņus.

Nepabeigtības un nekonkrētības sajūta par jauno datu ziņošanas sistēmu, kā arī pēdējā mirkļa izmaiņas, liecina par sasteigtību noteikumu izstrādē, nedomājot par atskaišu iesniegšanas praktisko pusi. Kā uzņēmums saprotam, ka šāda pieeja nav ilgtspējīga. Ņemot par piemēru citas Eiropas valstis, piekrītam, ka saprātīgs un pamatots nozares regulējums palīdz pārraudzīt nozari un veicināt platformu darbību, kas orientēta uz iedzīvotāju labbūtību, bet sistēmai ir jābūt pārdomātai, metodoloģiski izstrādātai, atvēlot pietiekamu laiku testēšanai, kas objektīvi būtu seši nevis mazāk kā divi mēneši ar pretrunīgu informāciju no dažādām valsts iestādēm, lai varētu pienācīgi ieviest un testēt IT sistēmas darbību.

Kopbraukšanas platformas ir efektīvs starpnieks starp piedāvājumu un pieprasījumu, proti, varam būt tilts starp taksometru vadītājiem un valdību, lai ne tikai nāktu klajā ar jauniem nozares pārraudzības pasākumiem, bet darītu to tā, lai tie nāktu par labu nozarei un sekmētu tās attīstību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!