Latvijas Banka samazina šī gada IKP prognozi līdz 1,3%; inflāciju paredz 2,4%  (12)

Centrālās banka šobrīd nesaskata riskus cenu stabilitātei vidējā termiņā. Naftas un pārtikas cenu un nodokļu kāpuma ietekmei mazinoties, šogad inflācija būs daudz zemāka – 2012. gada beigās tā prognozējama nedaudz zem 2%, salīdzinot ar 4% pagājušajā decembrī. Banka prognozē, ka arī gada vidējās inflācijas samazināšanos no 4,4% 2011. gadā līdz 2,4% šogad.

Rimševičs ceturtdien žurnālistiem uzsvēra, ka cenu izmaiņām svarīgs faktors ir globālo naftas produktu cenu attīstība, "kur atslēgas vārds ir neskaidrība". "Šis faktors, protams, nav nedz valdības, nedz centrālās bankas ietekmē, un tā virzienu lielā mērā noteiks tas, kā risināsies saspīlējums Tuvo Austrumu naftas ieguves valstīs. Globālās cenas ietekmēs arī tas, kā augs globālais patēriņš – galvenokārt Āzijā – un vai turienes stabilā izaugsme kompensēs Eiropas valstu parādu krīzes ietekmi. Pašlaik vērtējam, ka globālās naftas cenas nepiedzīvos lielus lēcienus – ne pieaugumu, ne kritumu. Saistībā ar šo faktoru nozīmīgs aspekts būs arī eiro un ASV dolāra kursa svārstības, kas īslaicīgi var ietekmēt Latvijas inflāciju, mainoties energoresursu cenu pārmaiņām eiro – un tātad arī latu izteiksmē. Saglabājoties stabilam pieprasījumam jaunattīstības valstīs, paredzam arī pārtikas cenu pieauguma turpināšanos pasaules tirgos, tomēr daudz lēnāk, nekā pieredzēts līdz šim," klāstīja bankas vadītājs.

Viņš norādīja, ka Latvijā inflāciju uztur arī tāds faktors kā dabasgāzes un siltumenerģijas sadārdzināšanās, kas jau atspoguļojusies jaunajos gāzes tarifos Latvijā. Savukārt iekšējais pieprasījums 2012. gadā saglabāsies mērens, kam tātad būs cenu pieaugumu ierobežojošs raksturs.

Rimšēvičs atgādināja, ka eiro ieviešanai 2014.gadā ir svarīgi izpildīt Māstrihtas inflācijas kritēriju - inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentu punktiem pārsniegt vidējo inflācijas līmeni trijās Eiropas valstīs, kur iepriekšējā gadā bija viszemākā inflācija.

Bankas vadītājs sacīja, ka šis "skaitlis ir kustīgs mērķis", kas būs atkarīgs no parādu krīzes nomāktajām valstīm, kurās iespējams pat ļoti zema inflācija. "Tāpēc svarīgi, ka valdība tur rokās un gatava lietot aktuālu pretinflācijas pasākumu plānu. Tas savlaicīgi izstrādāts pagājušajā gadā, ņemot vērā "trekno" gadu pieļautās kļūdas, proti, šoreiz nepieļaujot tādu algu celšanu, kas apsteigtu ražīguma kāpumu," norādīja Centrālās bankas prezidents.

Latvijas Banka arī aktualizējusi 2012. gada iekšzemes kopprodukta prognozi: tā samazinātā uz 1,3% no vēl septembrī prognozētajiem 2,5%.

"Prognozes samazinājums lielā mērā skaidrojams ar mazāku ārējo pieprasījumu un līdz ar to arī gausāku eksporta izaugsmi, kas atspoguļosies arī vājākā mājsaimniecību – iedzīvotāju patēriņā, jo tās vairāk līdzekļu novirzīs uzkrājumos. Tas arī nozīmē mazākas investīcijas, uzņēmumiem saskaroties ar lielāku nenoteiktību noieta tirgos," stāstīja bankas prezidents.

Viņš norādīja, ka jau tagad ir vērojama negatīvās tendences pastiprināšanās kreditēšanas jomā, kas, no vienas puses, atspoguļo pieaugošo nenoteiktību un bažas par nākotnē sagaidāmo attīstību un, no otras puses, – sliktākas iespējas iegūt finansējumu uzņēmējdarbības attīstībai.

"Šādos apstākļos finanšu tirgu uzticību Latvija nav pilnībā atguvusi. Nepatīkams pārsteigums pērnā gada nogalē, protams, bija Latvijas kredītreitinga nākotnes izredžu pasliktinājums – pretēji gaidītajam uzlabojumam. Tas vēlreiz apliecina, ka panāktā stabilitāte joprojām ir trausla un veiksmes stāsts vēl nav uzrakstīts līdz galam: tas ir jānostiprina, pārliecinoši turpinot virzīties uz sabalansētu budžetu un samazinot savu atkarību no finanšu tirgiem," skaidroja Rimšēvičs.