Prognozējams, ka patēriņa cenu kāpumam kļūstot lēnākam, iedzīvotāju pirktspēja uzlabosies 2012.gadā un reālā vidējā neto alga pieaugs par 1,4%. Kamēr vājāks optimisms un lēnāks cenu kāpums mazinās darba ņēmēju iespējas panākt lielāku algu, tomēr emigrācija, kā arī prasmju un reģionālā nelīdzsvarotība balstīs algu kāpumu.
Vislielākais potenciāls algu paaugstināšanai ir eksportējošās nozarēs, kur produktivitātes uzlabojumi pēdējos pāris gados bija ievērojami lielāki nekā algu kāpums. Tomēr jāaizmirst par laikiem, kad algas tika lineāri palielinātas visiem par padsmit procentiem. Uzņēmumi plāno paaugstināt algas, bet galvenokārt "atslēgas" darbiniekiem un/vai atzīmējot labu darbinieka sniegumu ¬– tādējādi algas vairāk ir sasaistītas ar darbinieku ražīgumu. Valsts sektors jau ir saskaries ar kvalificētu darbinieku trūkumu (jo krīzes laikā algas sabiedriskajā sektorā bija samazinātas vairāk nekā privātajā), tāpēc spiediens palielināt atalgojumu ir jūtams arī tur. Tomēr to vēl arvien ir jāsabalansē ar turpmāku valsts budžeta deficīta samazināšanas nepieciešamību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
