Mārtiņš Dunskis: Darba likuma grozījumi – par nozares koplīgumu slēgšanu
Foto: LETA

Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība (LBNA) skatās uz Skandināvijas valstīm kā uz paraugu nozares sakārtošanas, algu pieauguma, sociālo garantiju un uzņēmumu atbildības jautājumos. Mēs sekojam to piemēram, slēdzot vispārsaistošu Būvniecības nozares ģenerālvienošanos, kas būs pirmā privātā sektora vispārsaistošā ģenerālvienošanās Latvijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šobrīd gaidām balsojumu Saeimā par Darba likuma grozījumiem 68. pantā. Kamēr tie netiks pieņemti un Valsts prezidenta izsludināti, būvniecības nozares sociālie partneri nevar publicēt ģenerālvienošanos, par kuru jau ir panākta vienošanās, un uzsākt sarunas par turpmāku minimālas algas celšanu nozarē.

Runājot par Darba likuma 68. panta izmaiņām, pirmkārt, jāuzsver, ka panta pirmā daļa nemainās un par virsstundu darbu piemaksa paliks līdzšinējā 100% apmērā, kas ir labas ziņas, jo dažādas organizācijas jau vairākus gadus lobē, ka tā ir jāsamazina visiem valstī nodarbinātajiem, neatkarīgi no tā, vai darbinieks strādā tirdzniecībā vai IT nozarē un vai tiek saņemta 430 eiro vai 780 eiro alga. Otrkārt, plānotās izmaiņas panta trešajā daļā ļaus to nozaru darba devējiem un arodbiedrībām, kas var un grib vienoties par vispārsaistošas ģenerālvienošanās slēgšanu un būtisku minimālās darba algas celšanu (šobrīd vismaz 645 eiro mēnesī) visā nozarē, piemaksu par virsstundām noteikt citā apmērā, bet ne zemāku kā 50%.

Iepriekš minētos nosacījumus nav tik viegli izpildīt, jo, lai ģenerālvienošanās būtu vispārsaistoša, tā ir jāparaksta darba devējiem, kas reprezentē vairāk nekā 50% no nozares apgrozījuma, vai nodarbinātajiem un arodbiedrībai, kas apvieno vislielāko nodarbināto skaitu valstī, vai tās dalīborganizācijai. Tad papildus šīm pusēm būs jāvienojas par minimālās algas apmēru, kas katrā nozarē būs atšķirīgs, bet ne mazāks kā pusotra minimālā alga valstī. Un tikai tad, kad tas ir izdarīts, var runāt par virsstundu piemaksas samazināšanu.

Tāpat jāsaprot, ka likuma redakcija neskar Darba likuma 136. pantā noteikto principu, ka virsstundu darbs ir pieļaujams tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā. Līdz ar to darbiniekam nerodas automātisks pienākums veikt virsstundu darbu un saņemt samazinātu piemaksu. Diemžēl Latvijā darbinieki bieži vien piekrīt strādāt virsstundas, lai nopelnītu vairāk. Minimālās algas palielināšana samazinās nepieciešamību darbiniekam strādāt virsstundu darbu, lai tādējādi nopelnītu pienācīgu iztiku.

Grozījumu mērķis ir nodrošināt vispārsaistošu koplīgumu jeb ģenerālvienošanos slēgšanu, kas ir strādājošo Satversmē noteiktās tiesības. 17 gadu laikā kopš nozarēm ir dota iespēja slēgt šādas vienošanās, to ir paveikušas tikai divas nozares publiskajā sektorā, bet privātajā sektorā nav nevienas! Skaidri var redzēt, ka šāda līmeņa vienošanos slēgšana privātā sektora strādājošajiem ir tikai teorētiski, ne praktiski iespējama. Piedāvātie grozījumi motivēs puses kopīgi meklēt iespējas vienoties par sabalansētu risinājumu minimālās algas celšanai, virsstundu apmaksai un citiem jautājumiem, ņemot vērā katras nozares specifiku. Nozaru pašregulācija ar vispārsaistošiem koplīgumiem ir ikdienišķa lieta Vācijā, Somijā, Norvēģijā un citās valstīs. Grozījumus ir atbalstījuši Eiropas sociālie partneri būvniecības nozarē (EFBWW un FIEC), kas 2018. gada 3. decembrī nosūtīja vēstuli Latvijas Saeimai, pieprasot tos atbalstīt. Savukārt Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) izpildkomiteja 2018. gada 19. decembrī vienbalsīgi pieņēma lēmumu atbalstīt Latvijas arodbiedrības un aicina Latvijas likumdevēju pieņemt nepieciešamo Darba likuma grozījumu, kas praksē iedzīvinātu nozares koplīgumu slēgšanu.

Būvniecības nozarē sarunas par ģenerālvienošanās slēgšanu sākās jau 2016. gada vidū, un par ģenerālvienošanās gala redakciju mēs vienojāmies gandrīz divu gadus vēlāk – 2018. gada 10. maijā, kad sākās tās parakstīšana. Nepieciešamā kvoruma sasniegšana, lai ģenerālvienošanās būtu saistoša visiem būvniecības nozarē, prasīja vēl trīs mēnešus un kopā to ir parakstījuši vairāk nekā 300 būvniecības uzņēmumu. Nozare ir ilgi strādājusi, lai nonāktu pie rezultāta, kuru gan darba devēji, gan arodbiedrība var nosaukt par izdevīgu un līdzsvarotu.

Vienošanās paredz būvniecības nozares nodarbinātajiem pacelt minimālo algu no 430 līdz 780 eiro mēnesī. Tā paredz arī noteikt piemaksu par profesionālo kvalifikāciju 5% jeb 39 eiro mēnesī apmērā, kas nodrošinātu nodarbinātajam, kurš ir ieguvis, piemēram, apdares darba tehniķa izglītību un darba vietā atbilstoši izglītībai veic darbu, minimālo algu vismaz 819 eiro mēnesī. Savukārt virsstundu piemaksas apmērs šiem pašiem nodarbinātajiem būtu 50%. Vienošanās pārrunās un redakciju saskaņošanā tika vērtēts katrs punkts un visa vienošanās kopējā ietekme uz nozari. Svarīgi ir saprast, ka ģenerālvienošanās ir nozares darba devēju un arodbiedrību, kas pārstāv darbinieku intereses, vienošanās, un tā ir iespējama tikai ja abas puses tajā redz izdevīgumu.

Analizējot VID datus par būvniecības nozari 2017. gadā, secinājām, ka, ja būvniecības nozares ģenerālvienošanās būtu spēkā 2017. gadā, tā paceltu stundas tarifa likmi 13 tūkstošiem darbinieku par 6,5 miljoniem eiro, bet samazinātu piemaksu par virsstundām tikai 33 darbiniekiem par 6983 eiro. Līdz ar ko izdevīgums nodarbinātajiem ir acīmredzams.

Tādēļ aicinām Saeimas deputātus pieņemt savā ziņā vēsturiskus grozījumus Darba likumā, kas veicinātu sociālo partneru autonomiju un koplīguma pārrunu brīvību, un praksē iedzīvinātu nozares koplīgumu slēgšanu.

Dokumenti:

- Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas materiāli,

- Darba likums,

- VID datu kopsavilkums,

- Būvniecības nozares ģenerālvienošanās.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Būvniecība Saeima VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form