Foto: DELFI

Pieņemot Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu, cenas veikalos varētu pieaugt, pavēstīja mazumtirgotāja "Maxima Latvija" preses sekretārs Ivars Andiņš.

"Izvērtējot EM izstrādāto Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojektu, jāsecina, ka pašreizējā redakcijā tas nekalpos ne patērētāju, ne valsts ekonomikas interesēm, bet vienpusīgi lobēs piegādātājus un vairos birokrātiju. Būtībā tas izskatās pēc ceļa bruģēšanas, lai varētu administratīvi vērsties pret pircēju skatījumā populārākajiem lielveikalu tīkliem, ierobežojot to tiesības diskutēt ar ražotājiem par zemākām cenām," sacīja Andiņš.

Pēc viņa teiktā, likuma pieņemšana var ietekmēt arī Māstrihtas kritēriju izpildi. "Būtībā tiks aizliegta arī sabiedrības interesēs pastāvošā lielveikalu kā cenu iegrožošanas sargsuņa funkcija – svaru kausi turpmāk nosvērsies piegādātāju pusē, kas var nozīmēt grūti kontrolējamu cenu kāpumu. Tādējādi var pieaugt inflācija, tostarp apdraudot Māstrihtas kritēriju izpildi. Valdības līdz šim vairāku pareizajā ekonomikas atveseļošanas virzienā sperto soļu efektu tas var samazināt vai pat pilnībā iznīcināt," pastāstīja "Maxima Latvija" pārstāvis.

Andiņš minēja, ka EM sagatavotais likumprojekts patlaban diskriminē lieltirgotājus. "Uzskatām par svarīgu norādīt, ka Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojekts patlaban atklāti diskriminē vienu noteiktu ekonomiskās ķēdes posmu – lieltirgotāju – par labu pārējiem: ražotājiem un piegādātājiem. Lieltirgotājiem tiek tikai kārtējie ierobežojumi, kas var izraisīt arī konkurences samazināšanos, bet pārējiem – priekšrocības. Turklāt diemžēl minēto iegrožojumu praktiskie rezultāti būs neizdevīgi arī pircējiem," uzsvēra Andiņš.

Arī Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aģentūrai BNS atzina, ka EM izstrādātais likumprojekts nosaka nepamatotas priekšrocības lielajiem ražotājiem un piegādātājiem, kuri tādējādi nostiprinās savu tirgus varu, būs tiesīgi neierobežoti diktēt iepirkuma cenas, kā arī izstums no tirgus mazākos ražotājus un piegādātājus. "Izstrādātais likumprojekts nosaka striktus aizliegumus pārtikas tirgotājiem, kuru apgrozījums gada laikā pārsniedz 10 miljonus latu, vienlaikus nekādā veidā nedefinējot ierobežojumus piegādātāju varas izmantošanai. Tiek nojaukts jau tā trauslais balanss, kas tirgotājiem ļāva kaut daļēji kontrolēt piegādātāju centienus celt preču cenas. Tādējādi vēl stingrāk iegrožojot tirgotājus, rezultāts būs cenu paaugstināšanās," klāstīja Krūzītis.

Viņš arī atzina, ka mazumtirdzniecība, jo īpaši lielākie nozares uzņēmumi, ir viena no visvairāk regulētajām nozarēm Latvijā, tādēļ jau likumprojekta izstrādes gaitā LPTA brīdināja, ka vēl stingrāki noteikumi draud nonākt pretrunā ar tirgus ekonomikas principiem un veicināt cenu kāpumu. "LPTA uzskata, ka šā likuma pieņemšanai būtu jāstiprina konkurence gan starp mazumtirgotājiem, gan visā preču aprites ķēdē, tādēļ, līdzīgi kā spēles noteikumi definēti tirgotājiem, tie būtu jānosaka arī piegādātājiem ar būtisku ietekmi," teica Krūzītis.

Savukārt Konkurences padomes (KP) vecākā referente sabiedrisko attiecību jautājumos Inita Kabanova norādīja, ka Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojekts izstrādāts sadarbībā ar KP speciālistiem un pēc būtības tajā pārņemts kopš 2008.gada Konkurences likumā iekļautais īpašais ražotāju/piegādātāju un lielo mazumtirgotāju attiecību regulējums, to precizējot un padarot skaidrāku un vieglāk piemērojamu.

"Liegums piemērot pārmērīgi garus norēķinu termiņus bija paredzēts arī līdz šim spēkā esošajā Konkurences likumā par dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgu izmantošanu. KP iepriekš ir konstatējusi šā aizlieguma pārkāpumu "Maxima Latvija" darbībās. Kopš īpašā regulējuma iekļaušanas Konkurences likumā pirms četriem gadiem, savā tirgus uzraudzībā pārbaudot lielāko lielveikalu un ražotāju līgumus, KP secināja, ka no tiem svītroti klaji netaisnīgie, ražotājus diskriminējošie noteikumi, turklāt uz būtiskmiem uzlabojumiem konkrētajā tirgū publiski norādījuši arī ražotāju pārstāvji," pavēstīja Kabanova.

Vienlaikus viņa minēja, ka līdz šim tomēr spēkā esošais regulējums liedzis KP efektīvi novērst konstatētos pārkāpumus, jo katrā atsevišķā gadījumā bija ilgstoši padziļināti jāizvērtē starp tirgotāju un piegādātāju pastāvošās atkarības attiecības. "Attiecīgi jaunais likums, kurā precīzi definēts, uz kuriem mazumtirgotājiem attiecas īpašie noteikumi, kā arī sīkāk reglamentēti mazumtirgotāju un piegādātāju (ražotāju) sadarbības principi, tirgus dalībniekiem sniegs lielāku skaidrību un paredzamību, savukārt KP ļaus ātrāk un efektīvāk novērst gadījumus, kad mazumtirgotāji savu tirgus varu pār piegādātājiem izmanto ļaunprātīgi," paskaidroja KP pārstāve.

Jau ziņots, ka EM 23.augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludinājusi jauno Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojektu, kura mērķis ir līdzsvarot piegādātāju un mazumtirgotāju intereses.

"Likums attiecas uz mazumtirgotājiem, nosakot negodīgu darbību aizliegumu, norēķinu termiņus par piegādātajām precēm, atbildību par izdarītajiem pārkāpumiem, kā arī KP lomu likumā noteikto prasību uzraudzības pasākumu īstenošanā," informēja ministrijā.

Likumprojektā noteikts, ka mazumtirgotājam ir aizliegts veikt darbības, kas ir pretrunā ar godīgu saimnieciskās darbības praksi un ar kurām mazumtirgotāja darbības risks tiek uzlikts piegādātājiem, piegādātājiem tiek noteikti papildu pienākumi vai ierobežotas piegādātāju iespējas brīvi darboties tirgū. Likumprojektā definētas konkrētas prasības, kuras mazumtirgotājs nav tiesīgs izvirzīt un piemērot.

Vienlaikus likumprojektā noteikts netaisnīgu un nepamatoti garu norēķinu termiņu piemērošanas vai uzspiešanas par piegādātajām precēm aizliegums. Norēķinu termiņš par piegādātajām pārtikas precēm, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 20 dienām, ir netaisnīgs un nepamatoti garš, ja tas pārsniedz 30 dienu no preču piegādes dienas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!