Oļegs Sējāns: Atbalsts jaunuzņēmumiem šoreiz nedrīkst izgāzties
Foto: Publicitātes foto

Kad pasauli pārņēma tā sauktie "startapi" jeb jaunuzņēmumi, kas bija pietiekami mobili, lai nobāzētos jebkurā pasaules valstī, nevis konservatīvi kā rūpnīcas vai fabrikas konkrētajās vietās, arī pie mums tapa īpašs regulējums šiem ģeniālajiem, pamatā interneta komunikāciju tehnoloģijās balstītajiem biznesiem. Diemžēl milzīgās birokrātijas un nezināšanas dēļ rezultāts bija tālu no ideāla, ko tagad steigā izdevies labot, cerot uz jauno censoņu vēlmi attīstīties un darboties Latvijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Nav noslēpums, ka diskusijas par jaunuzņēmumu regulējumu Latvijā bija garas un sarežģītas, taču daudzi, kuri sākotnēji plānoja kvalificēties šim likumam, palika aiz strīpas. Problēmas daļēji radīja valsts negatīvā pieredze ar jebkādu jaunu regulējumu un režīmu radīšana, tostarp mikrouzņēmuma nodokļa režīmu. Valsts nespēja operatīvi reaģēt uz to, ka Latvijā ir atsevišķi veikli darboņi, kuri jebkurus atvieglojumus māk izmantot savā labā, apejot godprātīgu nodokļu nomaksu, tādējādi arī radot problēmas tiem, kuri šo regulējumu vēlējās izmantot īsto mērķu vadīti. Iespējams, tieši tādēļ ierēdņi no bailēm jaunuzņēmumu likumu tik tālu sarežģīja un birokratizēja, ka kvalificēties noteikumiem varēja vien retais.

Lai arī kādu brīdi eksperti par to runāja kā neveiksmi, nekādas lielās diskusijas tā arī nav bijušas. Taču tagad parlaments sadūšojies jaunuzņēmumu regulējumā veikti grozījumi, lai piedāvātu daudz patīkamākus noteikumus tiem uzņēmējiem, kurus vēlamies redzēt šeit – strauji augošus, ar izglītotiem darbiniekiem un milzu potenciālu nākotnē.

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma grozījumi spēkā stājušies 16. septembrī. Daudzi inovatīvi gan vietējie, gan citu valstu uzņēmumi liek milzīgas cerības uz to, ka šoreiz regulējums būs pieņemams un praktiski arī pielietojums, jo galvenās kļūdas ir labotas. Pirmkārt, izslēgta virkne dažādu ierobežojošu kritēriju. Taču pamata jautājums par to, vai kopumā pēc uzlabojumiem regulējums darbosies un vai Ekonomikas ministrija sadarbībā ar citām valsts iestādēm, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, spēs ātri rīkoties, lai bez liekiem birokrātiskiem šķēršļiem to ieviestu praktiski ikdienā, vēl arvien ir atvērts.

Uz minētājiem likuma grozījumiem lielas cerības liek arī uzņēmēji no citām valstīm, piemēram, no Baltkrievijas, kuri pēdējo Baltkrievijas notikumu sakarā sāk aktīvi meklēt vietas, uz kurām var pārcelt savus IT biznesus.

Svarīgi ir pieminēt, ka mūsu kaimiņvalstis arī nesēž ar klēpī saliktām rokām. Baltkrievijas uzņēmējiem tiek solīti "zili brīnumi", piemēram, tādi kā "bezšķēršļu" iebraukšana Šengenas zonā, uzturēšanās atļauju vienkāršota saņemšana, "cash back" jeb naudas atmaksāšana par veiktajām investīcijām u.c. Tāpēc šajos turbulences un augstas konkurences apstākļos Latvijai ir jārīkojas ātri, efektīvi un jaunuzņēmumiem ļoti draudzīgi. Atkārtota izgāšanās nav pieļaujama!

Būtiski atcerēties, ka runājam par atbalsta sniegšanu augsto tehnoloģiju uzņēmumiem, kas ir pietiekami fleksibli, lai nomainītu bāzes valsti brīdī jebkurā brīdī, ja tos pārlieku sāk nogurdināt ar birokrātiskiem šķēršļiem un dažādām prasībām, tāpēc jābūt saprātīgiem un spējīgiem būtiski veicināt šāda veida jeb "startapu" uzņēmējdarbību, vairojot arvien jaunu kompāniju ienākšanu un rašanos Latvijā.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Jaunuzņēmumi IKT nozare Baltkrievija Ekonomikas ministrija Investīcijas
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form